Jumis latviešu mitoloģijā

Mana referāta temats ir Jumis. Lasot šo referātu, jūs uzzināsiet, kas ir Jumis, ko tas nozīmē un dara. Ir arī dažādas parunas un sakāmvārdi, kā arī ticējumi, tautasdziesmas un dziesma par Jumi.
Pirms es sāku rakstīt šo referātu man bija tikai nojausma, ko Jumis apmēram nozīmē, taču tagad es to zinu, un zinu arī , ko tas nozīmēja un ar ko asociējās senajiem latviešiem.
Ceru, ka, izlasot šo referātu, arī jūs uzzināsies ko vairāk par Jumi latviešu mitoloģijā.
Jumis.

Īpatna parādība latviešu mitoloģisko tēlu sistēmā ir Jumis (Jumeits, Jumiķis, Jumaleņis, Jumīts, Jumuļeņš, Juimi, bet tā mīļvārdiņi - Jumiķītis, Jumelītis, Rogulītis, Akotītis u.c.) ir druvu dievība, auglības veicinātājs. Latviešu tautasdziesmās un ticējumos Jumis atainots kā mazs, sprīdi garš vīriņš augu un lapu ietērpā: “Es nezinu, kas par vīru iet pa ceļu dancodams: miežu svārki, rudzu krekls, apinīša cepurīte.”
Jumja vārda etimoloģija sakņojas indoeiropiešu pirmvalodā. Visplašākais apraksts par Jumi un tā vārda etimoloģiju atrodams L. Neilandes grāmatā „Jumis senlatviešu reliģijā.
Šajā vārdā dēvē arī citus dabas dvīņus – kopā saaugušus ābolus, sēnes, kartupeļu, divus rieksta kodoliņus vienā kaula kažokā.
Jumim viss padodas dubulti. Tā ir dvīņu zīme, kuras apzīmējums rakstos ir . Līdzīgi citām tautām arī mūsu senči ticēja, ka jumis nes auglību, svētību, bagātību. Tam kas atrod Jumi ir laime. Saimniekam kam ir divvārpa istabā aizsprausta aiz sijas, laime nākot pa durvīm un logiem iekšā. Bet tas, kurš atradis riekstu jumi, var to turēt makā, - rad naudas netrūkstot. …