Jungs "Par kolektīvās bezapziņas arhetipiem”

komentārs

iesākumā būtu vērts noskaidrot, ko, Jungaprāt, nozīmē bezapziņa un arhetips. Šeit labi noder atsauce uz šo jēdzienu vēsturiskumu:
Iesākumā bezapziņas jēdziens tika izmantots, lai apzīmētu izstumtu vai aizmirstu veidojumu stāvokli(51.lpp).
Vēsturiskā kontekstā šie jēdzieni, redzams, kļuvuši vispārināti, šķiet, tie nekad nav bijuši gana skaidri, varbūt tādēļ Jungs necenšas uzreiz definēt, bet uzzīmēt pavisam skaidru ainu: bezapziņa sadalīta divos slāņos – personiskā un kolektīvā bezapziņa - virsējo nosaka individualitāte, dziļāko slāni veido kolektīvās bezapziņas raksturs, no kā savukārt izriet jauni veidojumi - t.s. arhetipi. Šāds uzstādījums šķiet vienkāršs un saprotams.
Arhetips izpaužas daudzējādi – kā „slepena mācība” –
(..)apzīmē to kolektīvo veidojumu translēšanu, kas sākotnēji radušies bezapziņā(52.lpp).

…