Kuģu reģistrs
Kuģi tāpat kā nekūstamie īpašumi tiek reģistrēti kārtībā, kādu ir noteikuši attiecīgās valsts tiesību akti. Kuģu reģistrēšanas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli par kuģu izmantošanu un paralēli aizsargāt personu mantiskās intereses, kas attiecināmas uz reģistrētajiem kuģiem. Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas ir reģistrēts valsts akciju sabiedrības “Latvijas Jūras administrācija” Latvijas Kuģu reģistrā vai valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” reģistrā. Reģistrēšanai ir publisks, kā arī privāttiesisks raksturs. Jau ilgus gadus kuģniecības biznesā pastāv tendence kuģus reģistrēt ārpus pastāvīgās uzturēšanas vai juridiskās adreses valsts. Tas ir nodokļu plānošanas, apkalpes izmaksu samazināšanas un civiltiesiskās atbildības ierobežošanas dabisks rezultāts. Pamatā visus reģistrus var iedalīt 4 kategorijās: tradicionālie jeb nacionālie reģistri, tradicionālie atvērtie reģistri, ārzonas reģistri vai starptautiskie. Valstīm ir svarīgi, lai kuģi būtu pakļauti noteiktai jurisdikcijai, lai novērstu situācijas, kad rodas tiesisks vakuums.
Kuģa reģistrācija ir process, kurā tiek dokumentēts kuģis un noteikta tās valsts valstspiederība, kurā kuģis ir dokumentēts. Valstspiederība ļauj kuģim ceļot starptautiski, jo tas ir pierādījums kuģa īpašumtiesībām. Starptautiskie tiesību akti paredz, ka katram tirdzniecības kuģim jābūt reģistrētam valstī, ko sauc par karoga valsti. Uz kuģi attiecas tās karoga valsts tiesību akti. Parasti saka, ka kuģis kuģo zem reģistrācijas valsts karoga. Kuģa karoga valsts veic kuģa normatīvo kontroli, un tai ir regulāri jāpārbauda kuģis, jāsertificē kuģa aprīkojums un apkalpe, kā arī jāizsniedz drošības un piesārņojuma novēršanas dokumenti. …
