Jūras piesārņošana

Ūdens pieder pie atjaunojamiem dabas resursiem. Ūdens riņķojums daba kvantitatīvi tiek saukts par ūdens bilansi. Taja ietilpst virszemes un pazemes ūdeņi. Ūdens atrodas trijos agregātstāvokļos – šķidrā, cietā (sniegs, lietus, krusa) un gāzveidīgā (ūdens tvaiki). Lielaka daļa saldūdens atrodas ledus veidā. Ūdens stāvokļu maiņa un aprites ātrums ir ļoti atšķirīgi dažādās ģeogrāfiskās vidēs un arī klimata joslās. Arī saimnieciski izmantotais ūdes atgriezas hidroloģiskaja ciklā, tāpēc ir svarīgi kāda ir tā kvalitāte, kad tas nonāk atpakaļ vidē.
Jūra – ir kristāla tīrības simbols. Un mūsdienās uzņēmumi, kas ražo sintētiskos mazgāšanas līdzeklus, savas produkcijas reklāmai izmanto šo tīrā ūdens simbolu. Lidz salīdzinoši nesenam laikam tāds vārdu salikums kā „jūras piesārnošana” skaneja vienkārsi bezjēdzīgi. Bet, laika gaita, cilveki pludmalēs bija sašutumā par izplūdušiem ūdens virsmā naftas eļļainiem plankumiem, bet putnu boja eja no šiem izplūdumiem prasīja civeku iejaukšanos. 1954. Gadā tika noslēgta pirmā Starptautiska konencija par cīņu ar jūras piesarnošanu ar naftu. Un tikai 1959. gadā pilsētā Berkli (ASV) notika pirmais starptaustiskais tautas kongress veltīts šai problēmai, jo tad vēl nezinaja par tāda veida piesārnošanas kaitīgam sekām.
Pēdējo gadu laikā šajā virzienā tika veikti daudzi pētījumi, pie tam arī sabiedrība kļuva daudz informētāka. Bet šīs problēmas risināšana vēl nav ņemta nopietni, vismaz ostas pilsētu tuvumā. Tagad jau skaidri ir redzamas vispārējas jūras piesārņošanas pazīmes, un ir nepieciešams, neatliekami pieņemt attiecīgos pasakumus. Ja to neizdarīt tūlīt pat, tad piesarnojuma koncentrācija jurās pieaugs vienā paaudzē desmit un varbūt pat simts reizēs.…