Juridiskā argumentācija, tās attīstība un veidi

Juridiskā argumentācija jeb juridiskais arguments – spriedums vai spriedumu sistēma, ko lieto kāda cita sprieduma vai spriedumu sistēmas patiesuma apstiprināšanai. Juridiskās argumentācijas teorija un tās praktiskais pielietojums Latvijā, piemērojot juridiskās argumentācijas teorētiķu un praktiķu vispārēji atzītās metodes Latvijas situācijai, vēl ir maz apskatīta un pētīta. Galvenokārt juridiskā argumentācija ir analizēta tiesu nolēmumos, pievēršot mazāku uzmanību juridiskajai argumentācijai plašākā nozīmē, proti, attiecīgajā lietā iesaistīto personu faktu, normu pieļaujamības vai attiecinājuma argumentācijai.

Temata izvēles pamatojums – argumentācijas izvērtēšanas procesam un tā pamatā esošiem standartiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Tas ir raksturīgi lielākajā daļā Eiropas valstu. Juridiskās argumentācijas mērķis ir panākt iespējami labāku pamatojumu tiesas (valsts institūcijas) vai ikvienas personas juridisko lēmumu pieņemšanai. Juridiskā argumentācija parādās visā tiesību normu piemērošanas procesā, sākot no faktu noskaidrošanas, pierādījumu novērtēšanas un beidzot ar galīgā sprieduma formulēšanu un pamatošanu. Argumentācijas gala rezultāts atspoguļojas juridiskajā gala slēdzienā. Lielākā daļa juristu un tiesas sistēmai piederīgās personas argumentāciju veic neapzināti, nevadoties no prakses, pieredzes un vispāratzītiem standartiem. Tādā veidā pēc tiesas lēmuma vai sprieduma pieņemšanas bieži tiek konstatēta nepilnīga argumentācija, kuras pamatā ir lietā iesaistīto pušu argumentācijas laikā pieļautie trūkumi vai tiesas (valsts institūciju) virspusēja argumentu analīze un novērtējums.

…