Kamēr vien cilvēks ir dzīvojis organizētā sabiedrībā, tajā ir pastāvējušas zināmas normas katra indivīda rīcībai un uzvedībai, kā arī atbildības kritēriji par šo normu pārkāpšanu. Pilnveidojoties sabiedrībai, kļūstot sarežģītākām sabiedriskajām attiecībām, izveidojās tiesību un pienākumu sistēma, kurai attīstoties un pilnveidojoties radās vajadzība pēc zinātnes, kura varētu pētīt, sistematizēt un attīstīt tālāk minētos procesus. Šāda zinātne ir Vispārējā tiesību teorija. Viens no jautājumiem ko pētī šī zinātne ir juridiskā atbildība, jo, ja pastāv tiesību un pienākumu sistēma, pastāv arī atbildība par šīs sistēmas pārkāpumu. Attīstītās valstīs, kur nodibinājusies stabila tiesiskā kārtība, juridiskās atbildības institūtam varbūt nebūtu jāpievērš tik liela uzmanība kā Latvijas Republikā. Taču LR, atjaunojot neatkarību, praktiski no jauna radot lielāko daļu likumu, daļu no tiem burtiski kopējot no attīstītajām valstīm, kuriem patiesībā mūsu sabiedrība vēl nav gatava, kā arī nepārtraukti mainoties šiem likumiem un normatīvajiem aktiem, pastāvot visaptverošai korupcijai, ir radies, varētu teikt, tiesisks haoss, kurā juridiskā atbildība kļuvusi traktējama katrā atsevišķā gadījumā savādāk, atkarībā no tiesībpiemērojošo institūciju goda prāta un atšķirīgajām iespējām. Par iepriekš minētā patiesumu var pārliecināties vērojot notikumus Latvijas Republikā, kur ar brīvības atņemšanu tiek notiesāts bada mākts zaglis, kurš veikalā nozadzis pārtiku, tajā pat laikā, kad visā Latvijā pazīstami organizētās noziedzības līderi atrodas brīvībā, tāpat kā lielākā daļa no tiem, kas savā laikā no valsts izkrāpuši miljonus, izmantojot, iespējams, speciāli radītas nepilnības likumos, legalizējuši salaupīto un tagad sabiedrībā ieņem cienījamu biznesmeņu un politiķu statusu.
Visu augšminēto ņemot vērā, juridiskās atbildības tēma autoram likās pietiekami interesanta un aktuāla, lai tajā iedziļinātos sīkāk un mēģinātu par to uzrakstītu referātu.…
