Ievads
Tiesības ir valsts garantēto vispārīgo normu kopums, kas regulē starp cilvēkiem radušos konfliktus. Tiesības izpaužas visdažādākās cilvēka interesēs un attiecībās, tiesībām ir dažādas izpausmes formas, kas ir atkarīgas no sabiedrības ekonomiskās, kultūras un vēsturiskām tradīcijām. Tiesības ir sabiedrības pastāvēšanas pamats un garants tās drošai eksistencei. To mērķis ir rūpēties par pilsoņu drošību. Bez tiesību palīdzības nav iedomājama sabiedrības attīstība.
Tiesību normas vienai sabiedrisko attiecību pusei piešķir subjektīvās tiesības, bet otrai pusei uzliek juridisko pienākumu. Ja tas tā nebūtu, tad katrs varētu rīkoties kā viņam patīk, tādejādi aizskarot cita cilvēka intereses un brīvību. Tomēr katra cilvēka darbības brīvībai tiek uzliktas zināmas robežas, kurās persona var brīvi rīkoties. Cilvēka pienākums ir nepārkāpt savas tiesības un neaizskart otra cilvēka tiesības. No tā varam secināt, ka bez pienākumiem nav iespējamas tiesības un otrādi.
Katram pilsonim jāapzinās savas tiesības un pienākumi un jādzīvo saskaņā ar tiem un sabiedrībā pieņemtām normām. Katram sabiedrības loceklim ir jāzina, kas ir juridiskā atbildība, vaina un sods. Tāpat ir jāzina, ka izdarot pārkāpumu, galarezultāts būs sods, par izdarīto pārkāpumu.
Sešdesmito gadu sākumā ētisko mācību ietekmē juridisko atbildību
sāk apskatīt ne tikai retrospektīvā (negatīvā) aspektā - kā atbildību par pagātnē izdarītu prettiesisku nodarījumu, kas izpaudies kā tiesību normu pārkāpums, bet ari aktīvā (pozitīvā) aspektā. Cilvēkam rodas atbildība jau tad, kad viņam jāuzsāk savu pienākumu izpilde, bet ne tikai tad, kad viņš tos neizpilda. Šai darbā vairāk pievērsīšos juridiskai atbildībai tās negatīvā aspektā.
Savā kursa darbā vēlos apskatīt šos augstāk minētos jēdzienus juridiskā atbildība, vaina un sods. Varbūt šajā darbā es nepateikšu visu par šiem jēdzieniem, bet noteikti pateikšu loti daudz. Es aprakstīšu visus juridiskās atbildības veidus, pievērsīšos sodu veidu dažādībai. Kā arī vērsīšu uzmanību uz to, ka sods un vaina ir cieši saistīti jēdzieni, kurus nemaz tā strikti vienu no otra nav iespējams nodalīt.
Juridiskā atbildība sastāv no trim posmiem, pirmais ir kad tā rodas, otrajā posma tiek konkretizētas (vainas pierādīšana) detaļas un noslēdzošais posms ir juridiskās atbildības realizācija (sods). Savā darbā pievērsīšos katram no šiem trim posmiem un centīšos izprast katra šī posma svarīgumu.
…