Juridiskās izglītības saturs un īpatnības

Secinājumi
Izpētot juridiskās izglītības saturu un īpatnības var secināt, ka:
juridiskās izglītības apgūšana Latvijā ir parādījusies salīdzinoši nesen un tāpēc vēl attīstās;
juridiskās izglītības saturs ir plašs un visaptverošs;
juridiskās izglītības specifika ir tās novirze uz praktisku darbību;
juridiskās izglītības apgūšanas pamatnosacījums ir patstāvīga studenta darbība;
Spēku zaudējuši MK Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, apgrūtina studiju programmas satura sastādīšanu.
Juridiskā izglītībā uzsvars tiek likts ne tikai uz zināšanām, tas ir apgūt to, kas ir rakstīts likumā, bet arī praktiskas iemaņas. No tā izriet secinājums, ka zināšanu īpatsvaram jābūt mazākam nekā prasmju īpatsvaram, prasmes atšķirībā no zināšanām nenoveco, un tās nevar zaudēt. Prasmes praktiskā darbā var iegūt vairāk un ātrāk nekā teorētiskajās mācībās. Juristam nav jāmācās likumdošanas akti no galvas, galvenais jurista darbā ir pareizi interpretēt tiesību normas, izmantojot iegūto infotmāciju par attiecīgajiem juridiskajiem faktiem. Diemžēl Latvijā studenti lielākoties apgūst teorētiskās zināšanas, mazāk risina kāzusus, reti izspēlē tiesas; Tiesas procesa izspēles ir būtiska studiju procesa daļa tiesību zinātni studējošiem. Tikai inscenējot tiesas procesu un sagatavojot procesuālos dokumentus, tiesību studenti iegūst prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas ikvienam juristam. Studiju programmā jāiekļauj vairāk iespēju studentiem pielietot apgūtās teorētiskās zināšanas, tad studiju beigās šādas iemaņas jau būs apgūtas, prakse ne vienmēr aizņem pietiekoši daudz laika, vai arī nesniedz iespēju iepazīties ar vairākām profesijas amatiem. Tādējādi studentam ir grūti saprast kādā tiesu varas institūcijā vai amatā viņš vēlāk vēlas strādāt.
…