Juris Alunāns dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā Jostenes pagastā kā savu vecāku sestais bērns. Tur arī nodzīvojis savas dzīves pirmos septiņus gadus. Vēlāk ģimene pārceļas uz Jelgavas apkārtni, kur J. Alunāns iegūst izglītību Jelgavas apriņķa skolā (1846 – 1848). Pēc tam mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1848 – 1854), kur tika pamatīgi mācīts gan vecās, gan jaunās valodas. Viņš apguvis vācu, krievu, grieķu, latīņu, lietuviešu, senebreju valodas un nopietni pētījis latviešu valodu. J. Alunāns lasīja oriģinālā pasaules literatūras klasiķus, pētīja latviešu valodas izteiksmes iespējas un, jau mācoties ģimnāzijā, pārtulkoja latviešu valodā daudzu ievērojamu dzejnieku darbus. Jau 16 – 17 gadu vecumā top viņa pirmie orģināldzejoļi. Ap 1848. gadu, kad revolūcijas elpa jūtama arī Jelgavā, Alunāns iepazīstas ar jaunajām progresīvajām idejām un sāk kritiski vērtēt apstākļus Latvijā. 1855.gadā pēc ģimnāzijas beigšanas Alunāns pošas uz Tērbatas universitāti, lai studētu medicīnu, taču neiztur eksāmenu matemātikā, tad viņš gatavojas otram eksāmenam līdztekus kārtodams iespiešanai savas "Dziesmiņas". Nākošā gadā Alunāns sekmīgi nokārto iestājeksāmenu filoloģijas fakultātē un uzsāk studijas. 1856.gadā, kopā ar Krišjāni Baronu, Kasparu Biezbārdi un vēl citiem, aktīvi darbojies Krišjāņa Valdemāra patriotiski noskaņoto latviešu studentu pulciņā. Vācieši šos latviešu inteliģentus nosauc par jaunlatviešiem. Alunāns publicē dzejoļu krājumu „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” (1856), lai pierādītu, cik "spēcīga un jauka" ir toreiz nicinātā latviešu valoda un ka tajā ir iespējams izteikt viscēlākās jūtas.
Dzejnieks daudz raksta (vairāk nekān100 publikācijas) laikrakstā „Mājas Viesis”, un izdod dažādu rakstu krājumu 3 daļas ar nosaukumu „Sēta, daba, pasaule” (1859 – 1860), kur sniegts latviešu valodā pirmais plašākais apcerējums par Krieviju. Alunāns cīnījies pret vācu feodāļu ideoloģiju un kundzību latviešu kultūras dzīvē. 1857. gadā "Mājas Viesī" J. Alunāns raksta: "Ikkatra tauta, uz priekšu iedama, ar laiku iepazīstas ar lietām, kas tai līdz šim svešas bijušas. Šādām lietām vaijaga apzīmēšanas, un tāpēc jauni vārdi voi nu no citām valodām jāuzņem, voi no pašu valodas jātaisa. Tādā vīzē pie visām tautām ceļas jauni vārdi, kas tēvu tēviem nebij dzirdami un taču bērnu bērniem saprotami, ja tik pēc tām ziņām taisīti, kā valodas likumi grib. Turpretī rakstītāji, kas latviešus grib pamācīt un tiem par jaunām lietām ko stāstīt, latviešu valodu īsti neizprot un tāpēc visu pēc vāciešu vīzes groza. Tomēr latviešu valoda jo spēcīga, tā ka viņa var apzīmēšanas priekš liela pulka svešu lietu no sevis pašas radīt."
Lai izbēgtu no baltvācu varas 1861.gada jūlijā Alunāns ierodas Pēterburgā un iestājas muižniecības institūtā. Tomēr tam sekoja vilšanās, jo institūts nedod iecerēto. 1862.gada sākumā Alunāns institūtu pamet. Rodas ieceres par laikraksta izveidošanu, tādēļ kopā ar K.Valdemāru dibina jaunlatviešu galveno preses izdevumu „Pēterburgas Avīzes”. Alunāns bijis šīs avīzes atbildīgais redaktors, un tāpat kā vairāki citi jaunlatvieši, nokļūst žandarmērijas uzraudzībā.…
