Vārds ētika ir cēlies no grieķu vārda paraža. Ētika ir filozofiska zinātne, kuras pētīšanas objekts ir morāle.
Viens no ētikas jeb tikumības mācības pamatlicējiem ir Aristotelis. Viņa uzskatos var rast risinājumu jeb izskaidrojumu šim terminam. “Ētika ir filozofiska zinātne, kas atšķirīga no ikdienišķās morālās apziņas, kura stihiski veidojas cilvēku sociālās prakses procesā ”.
Ētika, tas ir garīgs process un nevis materiāli praktisks.
Ētikas specifika ir tā, ka tajā tiek formulētas idejas par to, kā ir jābūt, par labo un par ļauno, par morāles principiem un uzvedības normām, ētika ir kā mācība par katra cilvēka dzīves jēgu.
Ar laiku no šī vārda sāka izkristalizēties divas atšķirīga veida problēmas:
- teorētiski jautājumi par morāles būtību un izcelšanos,
- jautājums, kā cilvēkam jārīkojas.
Morāles principos mēs varam sastapt daudzu paaudžu dzīves pieredzi. Ētika skaidro šos principus. Ētika tādējādi dod iespēju jebkuram cilvēkam palīdzēt apzināti un mērķtiecīgi izstrādāt tos morāles priekšstatus, kuri atbilst viņu vēsturiskajām vajadzībām.
Ētikas pamatos ir mācība par morāles kā īpašas sociālas parādības un sabiedriskās apziņas formas iedabu, par morāles nozīmi sabiedrības dzīvē, par cilvēku dzīves materiālajos apstākļos atspoguļojošo tikumisko priekšstatu attīstības likumiem, par morāles šķirisko raksturu .
…