Līdz ar Atmodas sākumu arī Jūrmalā izveidojās sava Latvijas Tautas frontes nodaļa ar apakšorganizācijām, tas notika 1988.gadā. Jūrmalnieki enerģiski piedalījās cīņā par Slokas celulozes un papīra fabrikas slēgšanu, jo to darbība piesārņoja kā gaisu tā apkārtējo vidi. Iedzīvotāji cīnijās pret ūdens un gaisa piesārņojumu, par tīru Lielupi un jūru.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Jūrmalas kūrorta tālākā attīstība tiek saistīta ar tūrisma attīstību, dažādu starptautisku pasākumu – koncertu, festivālu, izstāžu, konferenču, sporta sacensību organizēšanu, pilsētas un pludmales labiekārtošanu, vietējo uzņēmēju atbalstīšanu un ārzemju kapitāla piesaistīšanu.
1.3 Apvienotās Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju skaita piegaums
Šajā grafikā (sk. 1.att.) ir redzams Jūrmalas iedzīvotāju skaita pieagums no 1920-1996 gadam. Interesanti ir redzēt to, ka pienākot 1990.gadam ir iestājusies stagnācija iedzīvotāju skaitā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka 1994.gadā summārais dzimstības koeficients Jūrmalā bija 1,2, kas būtiski atpaliek no paaudzes nomaiņai nepieciešamā līmeņa -2,1. Iedzīvotāju skaits (61.tūkst.) ir uzskatāms par maksimāli iespējamo iedzīvotāju skaitu Jūrmalā dēļ ierobežotā zemes daudzuma, kas ierobežo ģimenes māju celtniecību. Mūsdienās (2014.gadā) Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 58 tūkstoši.
…
