Sāļie ūdeņi ir tā pirmatnējā substance, kas bijusi vēl pirms zemes un no kuras
cēlusies dzīvība. Jūras un okeāni veido vienotu sistēmu – Pasaules okeānu, kas sedz
lielāko daļu – 71% – Zemes virsmas, kurā ietilpst 97% no visiem virszemes
ūdeņiem.
Lielākajā daļā pasaules jūru un arī okeānu sāļums ir apmēram 30 promiles un
vairāk. Baltijas jūras lielākajā daļā sāļums ir 4 – 6 promiles. Baltijas jūra ir viena no
lielākajām iesāļa ūdens platībām pasaulē.
Kā saglabāt tīru ūdeni nākošajām paaudzēm, kā nepiesārņot upes, jūras,
okeānus?
Pagaidām civilizētās pasaules spēja piesārņot ir bijusi lielāka par iespējām
cīnīties ar šo problēmu – vides piesārņošanu. Dabas daudzveidība arvien turpina
samazināties. Līdztekus industriālo rajonu rūpnieciskajam piesārņojumam milzīgu
postu dabai nodara slikti organizēta tūrisma radītās sekas – zemsedzes nobradāšana,
augsnes un ūdenskrātuvju piesārņošana, dzīvnieku un to dzīvesvietu iznīcināšana,
mehāniskais piesārņojums.
Mūsdienās gandrīz katrā valstī sastopams ūdens piesārņojums. Kas gan
visvairāk šobrīd apdraud ūdeņu tīrību?
Aļaskai draud jauna naftas katastrofa, kad svarīgā jūras dabas liegumā pārlūza
kravas kuģis. Malaizijā reģistrētais kuģis “ Selendang Ayu”, pārlūza uz pusēm
aptuveni 500 metrus no Unalaskas salas, no tā izplūda degviela, izveidojot 4 km
lielu naftas plankumu. Šajā rajonā dzīvo jūras lauvas, roņi, jūras ūdri, krabji un ātes,
kā arī atrodas brūnaļģu lauki. Laikraksts “The Anchorage Daily News” raksturo šo
gadījumu kā lielāko degvielas izplūdi jūrā kopš tankkuģa “Exxon Valdez”
katastrofas 1989.g., kad jūrā izplūda 41 miljons litru naftas.
…
