Cilvēks dzīvo patstāvīgu priekšmetu un parādību pasaulē, ko sabiedrība savā attīstības gaitā aizvien vairāk uzkrāj un paplašina. Visi šie priekšmeti no sabiedrības puses tiek vērtēti vai nu pozitīvi vai negatīvi. Cilvēks šos priekšmetus un parādības apgūst ar tiem saskaroties. Audzināšanas rezultātā cilvēks apgūst šo priekšmetu un parādību sabiedrisko vērtējumu. Tādēļ visi cilvēka sakaru ar ārpasauli subjektīvie vērtējumi iegūst sabiedrisku “nokrāsu”. Piemēram, “labs uzvalks”, “mīļa pilsēta”, “cēla rīcība”. Cilvēkam ir ne tikai vesela zināšanu sistēma par apkārtējo pasauli, bet arī izveidojušos sakaru ar pasauli subjektīva vērtēšanas sistēma. Psiholoģijā cilvēka subjektīvo vērtēšanas sistēmu sauc par jūtām. Jūtu priekšmets var būt jebkuras lietas vai parādības.
Tādos gadījumos, kad cilvēks tieši tiekas ar jūtu priekšmetu, viņā aktualizējas sakaru ar šo priekšmetu subjektīvais vērtējums, t.i. notiek jūtu pārdzīvošanas process. Sakaru ar jūtu priekšmetu subjektīvo vērtējumuaktualizācijas procesu sauc par emociju.
Ja sabiedrībai vai cilvēkam izveidojies negatīvs priekšmeta vai parādības subjektīvais vērtējums, tad tiekoties ar šiem priekšmetiem vai parādībām, cilvēks pārdzīvo negatīvas emocijas, bet ja vērtējums ir pozitīvs – pozitīvas. Piemēram, ja cilvēks mīl lirisku mūziku, tad, to klausoties pārdzīvo pozitīvas emocijas.
…