Kā ārvalstu tiešās investīcijas ietekmē Latvijas ekonomiku laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam

Ievads


Ekonomikas vārdnīcas jēdzienu „investīcijas” jeb „kapitālieguldījumi” (investment) skaidro kā valsts vai privātā kapitāla ilgtermiņa ieguldījumi ekonomikas dažādās sfērās vai nozarēs, uzņēmuma finanšu vai materiālajos aktīvos ar mērķi gūt peļņu vai apmierināt sabiedrības vajadzības. [1; 178]
Par investīcijām to vispārīgajā nozīmē uzskata personiskās ieinteresētības motivētu kapitāla ieguldīšanu uzņēmumos, fermās pilsētu vai laiku nekustamajā īpašumā, akcijās, izglītībā vai pensiju fondos. [2; 135]
Runājot par investīcijām plašā nozīmē, tās nodrošina mehānismu, kas ir nepieciešams valsts ekonomikas attīstības un pieauguma finansēšanai. Pētot investīcijas procesa struktūru, tās dalībniekus, investora tipus, var izvērtēt investīciju lomu. Investīcijas var klasificēt pēc vairākām pazīmēm, kuras tiks minētas:
1. Pēc līdzekļu ieguldīšanas objekta izšķir finanšu investīcijas un reālos ieguldījumus;
2. Pēc piesaistīšanas rakstura izšķir tiešās un netiešās investīcijas;
3. Pēc investēšanas perioda – ilgtermiņa un īstermiņa;
4. Pēc investīciju procesa dalībniekiem – valsts, uzņēmējdarbību un privātās;
5. Pēc investēšanas reģiona – vietējās un ārvalstu investīcijas.

Investīciju ietekmējošie faktori

Investīcijas ietekmē vairāki faktori, kas nosaka, cik daudz tiks investēts un kāda būs investīciju struktūra. Faktori, kas būtiski ietekmē investīcijas ir:

1. Gaidāmā peļņa – tas ir motīvs jebkurai saimnieciskai darbībai, bet investīcijas ir tiešs paņēmiens, kas tiek izmantots kapitāla palielināšanai, tātad peļņas iegūšanai. Investors cenšas investēt tādos objektos, no kuriem var saņemt maksimāli vislielāko peļņu.

…