Ievads
Šī darba tematu izvēlējāmies sakarā ar mūsu interesi par bioritmiem un to radīto iespaidu uz cilvēka darbspēju. Mums bija interesanti dziļāk ieskatīties šīs problēmas būtībā un uzzināt sīkāk par dažādiem bioritmu veidiem.
Ir zināms, ka dzīvas būtnes ir pakļautas bioloģiskiem ritmiem, kuri izpaužas kā periodiskās izmaiņās organismā un, līdzīgi precīzajiem pulksteņiem , mēra laiku.
Cilvēka organisma diennakts ritms tiek definēts atbilstoši darbībām un to secībai, kas savukārt, raksturojās ar atšķirīgu fizioloģisku aktivitāti. Mūsu dzīvē regulāri mijas nomods un miegs, aktīva darbība un miers. Secīgi, aktivitātes izpausmes intensitāte ir atšķirīga diennakts dažādos laika posmos, turklāt šī aktivitāte ir atkarīga no individuālajām īpatnībām. Vienā laikā tā ir maksimāla, citā — ir ar minimālu nozīmi.
Pēc idejas, pašu grūtāko un atbildīgāko darbu vajadzētu veikt dabiskā darbspējas kāpuma periodos, atstājot citām nenozīmīgām lietām pārējo laiku .Daļai cilvēku augstākās produktivitātes darbā laiks iekrīt nakts un vakara stundās. Tādus ļaudis pieņemts saukt par «pūcēm», atšķirībā no «cīruļiem» — ļaudīm, kam ir lielāka darbspēja no rīta un dienas laikā. «Cīruļi», kā likums, mostas agri, jūtas modri un darbspējīgi pirmajā dienas pusē. Vakarā gan tiem rodas miegainība, un tie agri iet gulēt. «Pūces» aizmieg vēlu naktī, augšā ceļas ar grūtībām, labprāt pagulētu ilgāk un kļūst darbspējīgi pēcpusdienā. Tomēr, ikdienā mums ir visai maz iespēju izvēlēties tieši sev piemērotu darbības ritmu, jo, piemēram skolā nepastāv reāla iespēja vienlaikus nodrošināt optimālu fizioloģisko slodzes režīmu visiem skolēniem. Tātad, zinot, ka organisma dabiskais ritms ir atkarīgs ne tikai no otā iekšējiem faktoriem, bet arī no ārējiem nosacījumiem, jācenšas iespēju robežās, izlīdzināt un daļēji kompensēt šo izkliedi. Piemēram, sportistam viens no fizisko spēju kompensācijas nosacījumiem fiziskā cikla zemākajā perioda laikā ir treniņš, kas mijas ar atpūtu. Tas pats attiecas ne tikai uz sportistiem, bet arī uz jebkuras specialitātes ļaudīm, kā arī uz skolēniem, kas nodarbojas ar fizkultūru un sportu. Pētnieciska darba mērķis – pārliecināt vidusskolēnus par nepieciešamību iespēju robežas saskaņot savu bioloģisko ritmu ar garīgo vai fizisko slodzi, kompensējot konkrētos minimumus, uz testu un novērojumu pamata. Pētījuma uzdevumi:
1) aplūkot cilvēku ciešā mijiedarbībā ar dabu.
2) Veikt skolēnu anketēšanu nolūkā noskaidrot viņu bioloģisko tipu un izstrādājušos preferenču sistēmu
3) Noskaidrot, kā mācību procesa laikā (sākot ar septembri līdz janvāra beigām) notiek individuālu bioloģisku profilu izlīdzināšana skolēnu vidū pateicoties izpratnei par savu bioloģisko ritmu īpatnībām.
4) Izstrādāt ieteikumus sporta skolotājiem testu diferencētajā organizēšana.
…
