No grieķu stereo - padara par stabilu, nedalāmu; un tjupos - nospiedums, zīme - mnemoniska (atmiņas) struktūra, kura koordinē uzvedību atbilstoši adaptācijas funkcijai. Pats par sevi ir neitrāls. Pozitīvs, kad kalpo par tehnisko pielāgošanos, kas atvieglo eksistencionālo procesu (piemēram, runa). Negatīvs, kad veido subjekta fiksētu uzvedību. Kļūst par fiksēto atmiņu, nekad netiek apšaubīts. Šādā nozīmē stereotips kļūst par subjekta kompleksa struktūras izpausmi. Pieradums - stereotipa fenomenoloģija.
Stereotips ir ticība, ka visi vienas grupas locekļi ir kaut kādā veidā visi līdzīgi tikai tāpēc, ka tie ir ietilpst šajā grupā.
Stereotipi tiek veidoti par visām iespējamām cilvēku grupām, visbiežāk saistībā ar dzimumu un nacionālo piederību un ādas krāsu. Lūk, daži tipiskākie stereotipu piemēru:
„Meitenēm patīk spēlēties ar lellēm.” Kāpēc tas ir stereotips? Tāpēc, ka dažām meitenēm nepatīk spēlēties ar lellēm, kā arī dažiem zēniem patīk spēlēties ar lellēm.
„Melnādainie prot labi spēlēt basketbolu”. Jāsaka, ka ne visi melnādainie prot labi spēlēt basketbolu.
Ir ļoti svarīgi neveidot stereotipus par cilvēkiem. Stereotipi ir negodīgi un var būt pilnīgi nepareizi.
Pieci iemesli, kāpēc stereotipi ir kaitīgi:
Tie ir iemesls nepareizu minējumu veikšanai
Tie liek atcerēties lietas nepareizi
Tie rada maldus
Tie aizvaino draudzību
Tie ierobežo indivīda spējas.
Pieņemsim, ka diviem bērniem – zēnam un meitenei, ir dzimšanas dienas un ka šiem bērniem jāiegādājas dāvana. Kā pirmais variants noteikti tiks apsvērts meitenei dāvināt lelli, bet zēnam mašīnu. Taču tas var izrādīties nepareizs minējums. Ir meitenes, kurām nepatīk spēlēties ar lellēm, bet zēni – ar mašīnām. Tā kā stereotipi ir nepareizi, ļaudis mēdz pieņemt nepareizus lēmumus balstoties uz šiem stereotipiem.…
