Vienlīdzības principu un diskrimināciju aizliegumu regulē gandrīz katrs starptautiskais dokuments. To izskaidrot nav grūti - nav jēgas runāt par demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām valstī, ja tajā cilvēki tiek diskriminēti. Tā var teikt, ka vienlīdzības princips ir pamats un priekšnoteikums pārējo tiesību īstenošanai. Diskriminācija negatīvi ietekmē gan ekonomisko attīstību, gan cilvēku drošības sajūtu un savstarpējo uzticēšanos. Visi šie faktori, savukārt, negatīvi ietekmē kopējo stāvokli valstī: valsts drošību un attīstību. Diskriminācija ir nopietna problēma ne tikai katram cilvēkam individuāli, bet arī valstij kopumā.
Diskriminācija Latvijā ir aktuāls jautājums, par to liecina 2004. gada novembra aptauja par iecietību Latvijā, kuru organizēja portāls www.politika.lv. Vairāk nekā puse aptaujāto, t.i. 51%, pauda pārliecību, ka mūsu valstī pastāv neiecietība. Pat vairāk, 62 % no aptaujāto atbildēja, ka paši saskaras ar neiecietību. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem nav sveša diskriminācijas problēma. (5)
Pirmais priekšstats par cilvēku rodas jau dažās tikšanās sekundēs. Taču sabiedrības priekšstats par cilvēkiem ar speciālām vajadzībām bieži radies jau pirms tikšanās klātienē.
Kā mainīt priekšstatu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Ieskatīsimies citu pieredzē. 70.gadu beigās Lielbritānijā invalīdi dzīvoja izolētā sabiedrībā. To mainīja populāras filozofes Varnokas darbi, viņa mudināja uzņemt vispārizglītojošās skolās arī bērnus ar invaliditāti. Tas mazināja invalīdu izolāciju sabiedrībā, tomēr briti arī šodien uzskata, ka sabiedrība jāaudzina. Ne visiem ir saprotamas likumā noteiktās vienādās tiesības, piemēram uz darbu. Aizvien ir cilvēki, kas teiktu, ka invalīdiem tiek piešķirtas privilēģijas...tas ir domāšanas veids, gluži tāpat daži saka par rasu atšķirībām.(1) Jāskaidro, ka visiem jābūt vienādām tiesībām uz darbu. Jāmaina cilvēku mentalitāte, tas ir sarežģīti un prasa laiku. …