Secinājumi
1) Ekonomisko izaugsmi izsaka kā reālā IKP pieaugumu vai arī kā reālā IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju. Tā nodrošina saražotās produkcijas daudzuma pieaugumu, kas tiek izmantots, lai risinātu iekšējās un starptautiskās sociāli – ekonomiskās problēmas.
2) Ekonomiskā izaugsme tiek nodrošināta ar sekojošiem faktoriem: dabas resursi, darbs, kapitāls un tehnoloģijas.
4) Pie ekstensīva attīstības tipa daudzi darbinieki nav augsti kvalificēti.
5) Valsts var spēlēt nozīmīgu lomu ekonomiskajā izaugsmē, ja tiek piemērota pareiza nodokļu un investīciju politika.
6) Latvijas ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes būtisks garants ir ne tikai iekšējā sakārtotība un sociālā harmonija, bet arī starptautiski atzīts valsts tēls, ko nodrošina ne tikai demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, bet arī labi funkcionējoša tirgus ekonomika, kas balstās uz augstām tehnoloģijām un privātā un intelektuālā īpašuma tiesību praktisku aizsardzību, kā arī Latvijas darba tirgus stabilizācija un efektīva attīstība ES ietvaros.
7) Atrodoties dažādās ekonomiskās attīstības stadijās, dzīves standartu uzlabošanos noteiks atšķirīgi pamatfaktori. Zema ienākuma ekonomiku galvenais izaicinājums ir panākt, lai zemes, darba un kapitāla tirgi atbilstoši strādātu. Valstīm attīstoties, būtiski ir nodrošināt integrāciju starptautiskajās ražošanas sistēmās, piesaistot tiešo ārvalstu investīciju plūsmas. Kad valsts jau ir sasniegusi augsta ienākuma ekonomikas statusu, uzmanība jāvērš uz to, lai notiktu jaunu tehnoloģiju inovācija un cilvēkkapitāla attīstība.
8) Tautas attīstību nosaka katra indivīda materiālā labklājība, nodarbinātība, veselība, izglītība, garīgais potenciāls un citi faktori. Sociālā efektivitāte un sociālā modeļa pilnveidošana ir atkarīga no vairākiem faktoriem, apstākļiem un nosacījumiem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, valsts ekonomiskās attīstības stāvokļa, cilvēkresursu kvalitatīvajiem rādītājiem, iekšpolitikas nosacījumiem un ārējiem apstākļiem.
9) Prognozēt reālo IKP pieaugumu Latvijai ir diezgan grūti, jo ekonomikā turpinās aktīvs ēnu ekonomikas legalizācijas process. Nedz tā lielums, nedz arī „atklāšanas” temps nav īsti zināmi. Tādējādi „pelēkā” ekonomika no vienas puses neļauj novērtēt reālo IKP apjomu, no otras - mākslīgi uzlabo IKP pieauguma rādītājus.
…
