Demokrātija nevar efektīvi funkcionēt, ja tā nesakņojas pilsoņu pārliecībā, demokrātija nav dzīvotspējīga bez demokrātiem. Kaut arī mūsdienās neapmierinātība ar demokrātijas funkcionēšanu valstī ir parasta parādība kā „vecajās”, tā „jaunajās” demokrātiskajās valstīs, no Latvijas turpmākās politiskās attīstības viedokļa tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa nav apmierināta ar demokrātijas attīstību valstī, ka pastāv saistība starp apmierinātību ar demokrātiju, no vienas puses, un indivīdu etnisko piederību un pilsonisko statusu, no otras puses. Kā liecina 1999. gada Eiropas vērtību pētījuma dati, 88% Latvijas iedzīvotāju atbalsta viedokli, ka demokrātijai ir dažas nepilnības, bet tā ir labāka par jebkuru citu pārvaldes formu. Pārdomas gan raisa aptaujā iegūtā informācija: apgalvojumam, ka daži spēcīgi līderi mūsu valsts labā izdarīs vairāk, nekā visi likumi un sarunas, pilnībā piekrita 22,5% BSZI veiktās aptaujas respondentu, bet 36% respondentu tam piekrita daļēji. Šāda paļaušanās uz spēcīgu līderi acīmredzot liecina par iedzīvotāju pasivitāti un nepietiekamu pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tomēr zināmu optimismu vieš 1996. un 2004. gada datu salīdzinājums - šie dati ļauj secināt, ka Latvijā astoņu gadu laikā par aptuveni 20% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri tic, ka var ietekmēt pašvaldību lēmumus leģitīmā ceļā, un par 10% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri tic, ka var ietekmēt valdības lēmumus.
[1, 15]
Par būtisku demokrātijas raksturlielumu tiek uzskatīts vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaits. Jo tas ir lielāks, jo- tāds ir zinātnieku viedoklis, attiecīgās valsts pilsoņi ir aktīvāki, savas valsts lietās vairāk ieinteresēti un demokrātijas pilnvērtīgāka. [2,140]
Pēc tā, kā iedzīvotāji piedalās politiskajā dzīvē, var spriest, vai viņi politisko sistēmu atbalsta, noliedz vai ignorē. Pilsoņu līdzdalība var būtiski ietekmēt valsts sociālos un politiskos mērķus, kā arī ietekmēt savu dzīvi, attīstot arī atbildības izjūtu, kura, bieži vien ir pazudusi mūsu valstsvīriem. Manuprāt sabiedrībai ir jāmaina domāšana, jo vajag taču domāt modernāk. Un vajadzētu cilvēkos mainīt viņu uzskatu, ka politika ir netīra lieta. Lielu lomu arī spēlē mediju ietekme uz sabiedrība, viņi dod mums gan patiesus, gan nepatiesus priekšstatus par politiku un politiķiem, tāpēc arī cilvēki neuzticas.
…
