Valdības uzdevums ir rūpēties par sabiedrības labklājību kopumā, tāpēc tai ir jānodrošina makroekonomiskā stabilitāte valstī. Lai to īstenotu, valsts rīcībā ir divi svarīgi instrumenti: fiskāla politika un monetārā politika. Manipulējot ar valsts budžeta līdzekļiem un nodokļu likmēm, valdība var sekmēt ražošanas un nodarbinātības līmeņa izmaiņas. Savukārt, regulējot naudas piedāvājumu, procentu likmes un kontrolējot nacionālās valūtas kursu, tā var nodrošināt cenu stabilitāti un inflācijas samazināšanu.
1.1. Budžeta funkcijas un darbības periods.
Budžets ir instruments, ar kura palīdzību valsts nodrošina makroekonomisko stabilitāti, iedala finanšu resursus atbilstoši valsts funkcijām un nodrošina efektīvu resursu izlietojumu atbilstoši pilnvarojumam tos izlietot. Budžeta galvenās funkcijas ir:
1)ieņēmumu iekasēšanas nodrošināšana;
2)ieņēmumu sadale dažādiem mērķiem, izdevumu plānošana;
3)makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, izmantojot fiskālo politiku un monetāro politiku;
4)kontrole pār valsts institūcijām, lai nodrošinātu to darbības atbilstību vēlēto amatpersonu veidotajai politikai;
valsts institūciju atbildības nodrošināšana par efektīvu budžeta līdzekļu izmantošanu
Budžeta darbības periodu - saimniecisko gadu - nosaka katras atsevišķas valsts likumdošana. Vairākumam valstu šīs periods sakrīt ar kalendāro gadu, tomēr citās valstīs tas atšķiras. Tā, piemēram, Jaunzēlandē, Zviedrijā saimnieciskais gads ietver periodu no 1.jūlija līdz 30. jūnijam, Kanādā - no 1.aprīļa līdz 31.martam, bet ASV - no 1.oktobra līdz 30. septembrim.
Eiropas Savienības budžets ir gadskārtējs, tā saimnieciskais gads ilgst no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Lēmumi par nākamā gada ES budžetu tiek pieņemti katru gadu no jauna. Arī Latvijā saimnieciskais gads sakrīt ar kalendāra gadu.
Katrā valstī budžeta veidošanas procesam ir savas īpatnības, taču jau no pašiem budžeta veidošanas prakses pirmsākumiem iezīmējās vairāki pamatprincipi, bez kuriem efektīva finanšu vadība nav iespējama. Šie principi katrā valstī tiek papildināti un pielāgoti budžeta izstrādes procesam un tajā iesaistītajām institūcijām, tomēr visu valstu budžetiem būtu jāatbilst tādām pamatprasībām kā :
a)vienotība - budžeta vienotība nenozīmē, ka visi ieņēmumi un izdevumi jāvada pēc vienām un tām pašām procedūrām, taču atskaites un kontroles standartiem jābūt salīdzināmiem;
b)precizitāte - budžetā tiek atspoguļota naudas plūsma, kas parāda visus valsts darījumus;
c)regularitāte - budžets jāveido konkrētam laika posmam, parasti tas ir saimnieciskais gads.…