Nosaukums
Kadmijs, latīniski Cadmia, nozīmē kalamīns- minerālu sajaukumu-cinka karbonāts (sākotnējais nosaukums) , kas nosaukts Grieķu mitoloģijas tēla vārdā, no ‘kadmeia’.
Atklāts Vācijā 1817. gadā. Zinātnieks Frederihs Stromejers atklāja jaunu elementu kā piejaukumu cinka karbonātam. Viņš pamanīja, ka daži paraugi maina krāsu, kad to karsē, bet parasts cinka paraugs nemaina.
Īsumā par Cd
Periodiskās sistēmas II grupas, 5 perioda elements;
atomnumurs 48;
atommasa 112,411;
[Kr] 4d10 5s2
Kristāla struktūra hekasagonāla;
Atoma rādiuss 155pm;
CAS (Chemical Abstract Cervice) nr. 7440-43-9
Mīksts, sudrabbalts, kaļams, stiepjams metāls ar zilganu spīdumu;
ρ = 8,65·103 kg/m3;
tk = 321,1 °C;
tv = 766,5 °C;
Vērtības +2, +1 (retāk)
Vidēji aktīvs metāls;
Izmanto sakausējumos, tērauda izstrādājumu kadmēšanai, sārmu akumulatoros, kodolreaktoru regulēšanas stieņu izgatavošanai u.c.
Ieguve 21 valstī, no tām vadošās ir Ķīna, Dienvidkoreja, Kazahstāna, Japāna u.c.
Pasaules krājumi ap 600 tūkst tonnu tīrmetāla izteiksmē;
Kadmija sulfīdus kā pigmentu izmantoja arī gleznotājs Vincents van Gogs.
Kadmija izotopi
Kadmijam zināmi 17 izotopi, no kuriem astoņi ir stabili.
Deviņi nozīmīgākie radioaktīvie kadmija izotopi eksistē, no kuriem tikai trijiem 109Cd, 113Cd un 113mCd (m-metastabils) pussabrukšanas periods ir gana ilgs, lai būtu nozīmīgs. Pārējiem izotopiem pussabrukšanas periods ir mazāks par 45 dienām. Kadmijs-109 sabrūk 462dienās, tātad 1,3 gados, tātad viss,kas bijis ražots vairāk kā 20 gadus atpakaļ ir jau sen sabrucis - pārveidojies par citu elementu vai izotopu. Pārējie divi izotopi sabrūk izstarojot β daļiņas.…
