Kafija un tās pasniegšana

Viens no pazīstamākajiem un iecienītākajiem dzērieniem pasaulē ir kļuvusi kafija.
Pareizi lietojot uzturā, kafija stiprina ķermeni un garu, uzmundrina un pasargā no
saslimšanām.
Par kafiju sauc mūžzaļu karsto klimatisko apgabalu krūmu, retāk koku [2]. Pats vārds
kafija ir cēlies no Kafas provinces Etiopijā, kur vietējie iedzīvotāji izmantojuši kafiju kā
pārtikas produktu, sajaucot zaļo kafijas pupiņu mīkstumu ar dzīvnieku taukiem. No šīs masas
gatavoja bumbiņas, kuras izmantoja kā pārtiku garos pārceļojumos. Kafijas dzimtene ir
Etiopija, kur tā pazīta jau tūkstoš gadu pirms mūsu ēras, Eiropā tā parādījās 16. gadsimtā,
Latvijā – 19. gadsimta otrajā pusē. [3]
Kafijai tāpat kā jebkuram citam dzērienam ir paredzēta speciāla servīze. Kafijas baudīšana notiek pie speciāli klātiem galdiem. Kafijas dzeršana daudziem pasaules iedzīvotājiem ir tikai ik rīta ieradums, kas palīdz mosties jaunai dienai, bet ir valstis, kurās kafijai piešķirts gandrīz kulta preces statuss, piemēram, Itālijā, no kuras nāk pasaules kafijas gatavošanas un garšas standarti, taču Latvijā kafijas dzeršanas tradīciju un kultūras pagaidām nav. Kafijas mīļiem un vienkārši draugiem kalpo kafejnīcas, kuras piedāvā dažādu garšu kafijas un konditorejas izstrādājumus.
Ar kafijas dzeršanu ir tāpat kā ar vīniem – iesācējiem parasti garšo salda, balta kafija, bet tie, kas atklājuši patieso kafijas vērtību, zina, ka tieši biezais, melnais, rūgtais espresso patiesībā atklāj šā dzēriena vērtību, tā izteiksmīgo garšu un patīkamo pēcgaršu. Taču jāpiebilst, kā ar kafijas dzeršanu nevajadzētu aizrauties, jo tā ne vien uzlabo cilvēka veselību, bet var izraisīt atkarību.
…