Ievads
Autore ir izvēlējusies tēmu – ”Kafijas īpašības un tās ietekme uz cilvēka organismu” jo, redzot sabiedrības attieksmi attiecībā uz kafiju, ievēroja, ka kafija sabiedrībā ir ļoti populāra. Bieži tiek dzirdēts, ka kafija ir kaitīga cilvēka veselībai, bet nekur nav konkrēts apstiprinājums šim viedoklim. Autore nolēma to izpētīt. Vēl jo vairāk, tas viņu ieinteresēja, jo pati autore arī dažreiz dzer kafiju un vēlas uzzināt, kas ir tās vielas, kas ar kafijas starpniecību nonāk cilvēka organismā.
Darba mērķis – pētīt kafijas īpašības un izmantošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.
Darba uzdevumi:
1. Apgūt pētnieciskā darba veikšanas principus;
2. Iepazīties ar literatūru par kafiju un tās īpašībām;
3.Uzzināt sabiedrības viedokli par kafijas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem;
Metodes:
1. Literatūras un statistisko datu analīze;
2. Anketēšana;
Hipotēze: Kafijas ietekme uz cilvēka organismu nav vērtējama kā tikai pozitīva vai tikai negatīva.
1.Kafijas izcelsmes vēsture
Kafijai ir ļoti sena vēsture, kas aizsākusies vairāk nekā pirms 1000 gadiem. Par nosaukuma ”kafija” rašanos ir divi uzskati. Vieni uzskata, ka nosaukums „kafija” radās no kalnu provinces Etiopijas dienvidos – Kaffas, kur cilvēki dzēra uzmundrinošu dzērienu ar nosaukumu «bunk». To gatavoja no zaļajiem kafijas koka augļiem.
Bet citi uzskata, ka kafijas dzeršana ir aizsākusies Āfrikā (Abesīnijā), no kurienes to 15.gadsimta sākumā ieveda Arābijā. Tur senie tirgotāji un jūrnieki ieraudzīja, ka gandrīz visi vietējie iedzīvotāji dzer kādu melnu, karstu, ļoti rūgtu dzērienu. Sākumā teica, ka kafija ir “sīrups no pelniem”, “sātandzēriens”. Un tas turpinājās līdz tam brīdim, kamēr kafiju nogaršoja Romas pāvests Klements VIII, kurš to nosvētīja, uzdāvinādams tādā veidā visiem pareizticīgajiem katoļiem kafiju. Vēlāk kafijai sāka veltīt dzejas, sacerēt dziesmas, bet Johans Sebastians Bahs sakomponēja pat “Kafijas sonāti”. Ļoti īsā laikā kafija kļuva īpaši populāra arābu zemēs. Viņi sauc melno dzērienu par “kahva” (uzbudinātais) un augstu vērtē tā atspirdzinošās un uzmundrinošās īpašības, it īpaši tāpēc, ka ticība viņiem liedz dzert vīnu. Par kultūraugu kafijas koks kļuva tikai 400-500 gadus atpakaļ. [1; 20.]
…
