Kalcijs, Ca, ķīmisks II grupas elements periodiskajā tabulā, atomnumurs ir 20, atommasa 40,08; sudrabbalts viegls metāls.
Kalcijs kopā ar fosforu ir kaulu audu pamatelements, kas arī aktivizē svarīgāko fermentu darbību, tas ietekmē nervu-muskuļu un sirds-asinsvadu sistēmās notiekošos procesus, ietekmē asinssarecēšanu.
Pieaugušam cilvēkam ir jābūt 0,6-2 g. kalcija. Īpaši tas nepieciešams bērniem. Nepieciešamība pēc kalcija pieaug arī grūtniecēm. Kalcija ir daudz pienā un piena produktos, nedaudzos dārzeņos (kāpostos, ķiplokā, pētersīlī), augļos un ogās (ērkšķogās, zemenēs, upenēs). Daži produkti (graudaugi, skābenes un spināti) kavē barības kalcija iesūkšanu organismā. Šiem produktiem ir skābes, kuras rezultātā, reaģējot ar kalciju, rada nešķīstošus sāļus.
Starp ļoti lietderīgām vielām kalcijs ieņem nākošo vietu pēc olbaltumvielām, taukiem. Lai arī 99% kalcija cilvēka organismā tiek izlietoti kaulu un zobu vajadzībām, tomēr atlikušā 1% nozīme arī ir ārkārtīgi nozīmīga. Tas nedrīkst pazemināties. Tas ir atbildīgs arī par nervu impulsu pārraidi starp nervu šūnām un smadzenēm. Tas ir svarīgs hormonu apmaiņai, augumam un molekulām, kuras pārraida un nes būtnei mieru vai priecīgu saviļņojumu un optimismu. Neirofiziologi uzskata to par vislabāko dabisko nomierinošo līdzekli. Dabai tas ir pazīstams jau no senajiem laikiem. Ja piemēram, stirnas vai zaķi izjuta stipru stresu (teiksim pēc liela glābiņa ar bēgšanu), tad tie instinktīvi sāk meklēt augus, kas bagātināti ar kalciju, tādus kā dilles, rozmarīns. Bet lai kalcijs sāktu darboties, viņam nepieciešams Saules vitamīns D.
Pazīmes:
Ja cilvēkam no rītiem sāk iesāpēties kauli – tā ir pirmā pazīme, ka organismā trūkst kalcija. Un ja apēst 200 g biezpiena un izdzert 2 citronu sulu, vai vienkārši paņemt vitamīnu C vai D, tad drīz vien sāpes pāries.…
