Elementa nosaukums – Kālijs,
4.perioda, I A grupas elements,
Simbols – K,
Kārtas skaitlis 19,
Oksidēšanās pakāpe - +1,
Relatīvā atommasa 39,0983,
Ārējais līmenis 1, s grupas elements,
Blīvums 862 kg/m3,
Cietība 0,5
Aktīvais metāls (elektroķīmisko spriegumu rindā ieņem 2.vietu),
Kušanas to 63,41 o C,
Vārīšanās to 774 o C,
Deg ar violetu gaismu,
Lauma Balode 2.c kurss
Kālijs (K) Referāts ķīmijā, 2001.gads
Kālija atklāšana.
Kāliju brīvā veidā pirmo reizi ieguva angļu zinātnieks K. Deivijs 1807.gadā, elektrolizējot izkausētu kālija hidroksīdu. Kālija nosaukums cēlies no arābu vārda “alkali”, kas tulkojumā nozīmē “pelni”, kā arī “sārms”. Anglijā, Francijā, ASV un Itālijā šim metālam lieto H. Deivija nosaukumu – “potassium”. Tas ir atvasināts no sena kālija karbonāta nosaukuma – potaša (port – pods, asch – pelni).
Metāla “krusttēvs” kļuva žurnāla “ Annalen der Physik” pazīstamais izdevējs Hilbergs, kas piedāvāja nosaukumu – kālijs. Tādā veidā tas tika pieņemts Krievijā un Vācijā. Abi nosaukumi tika veidoti no terminiem, kurus izmantoja jau sen pirms metāliskā kālija atklāšanas. Vārds Potassium veidojies no vārdiem potaša, vārds parādījies aptuveni 16.gs. Šis vārds ir sastopams van Helmonta darbos 17.gs.otrajā pusē. Tas atrod plašu pielietojumu kā produkta nosaukums potaša nosaukums Krievijā, Anglijā un Nīderlandē. 16. – 17.gs potašu ieguva milzīgos daudzumos no koku pelniem, kurus pārstrādāja milzu katlos. No potaša galvenokārt izgatavoja salpetri, kuru izmantoja šaujampulvera ražošanā.
Viduslaikos sārmi, vai kā toreiz teica sārmainie sāļi, gandrīz netika atšķirti viens no otra. Un tika saukti vienādas nozīmes vārdos – natrons, boraks, vareks, u.c. Vārds kali (qila) tika minēts arābu rakstnieka darbos aptuveni 850.g. Turpmāk sāk lietot vārdu Qali (al-Qali), kas apzīmē produktu, ko iegūst no dažu augu pelniem. Šie vārdi saistās ar arābu qiljin vai qaljan (pelni) un qalaj (apdedzināt). 17.gs. parādās nosaukumi alkali fixum minerale (minerālais fiksētais sārms).
Bleks noteica atšķirību starp kodīgajiem (caustic) un mīkstajiem vai ogļskābiem sārmiem. Lavuazjē norāda, ka fiksētie sārmi potaša un soda acīmredzot ir saliktas vielas, kaut arī to sastāvs un īpašības nav izpētītas.…
