Slēpošana - aktīvas atpūtas, tūrisma un ziemas sporta veids. Slēpošana iedalās distanču slēpošanā, lēkšanā no tramplīna, divcīņā, kalnu slēpošanā, frīstailā un biatlonā. Slēpošana kā sporta veids radusies 18. gs. Norvēģijā. Slēpošana ir piemērots atpūtas veids dažādā vecumā visai ģimenei. Kalnu slēpošanu un lēcienu tehniku var sākt mācīties no 10. gadu vecuma. Slēpošanas sporta veidi radušies no praktiskās slēpošanasStarts tiek dots ar elektronisku ierīci, tā saucamo "Egli", kas sastāv no statīva ar prožektoriem, sensorien un datu apstrādes aparatūras. Pēc starta līnijas šķērsošanas, katram dalībniekam ieslēdzas automātisks taimers, kas pēc finiša līnijas šķersošanas ar šo pašu auto, automātiski izslēdzas. Laika posms no starta līdz finišam ir E. T. (elapsed time) – kopējais distances nobraukšanai iztērētais laiks.
Pa visu Latviju ir aptuveni 35 sakārtoti kalni ar pacēlājiem. Lielākā daļa kalnu atrodas Vidzemē. Garākais nobrauciens ir Pilsētas trasē Siguldā 400 m. Pilsētas trase ari ir ar vislielāko augstuma starpību no kalna virsotnes līdz apakšai 85 m.
No medicīniskā viedokļa slēpošanai ir arī praktiska nozīme darbā un sadzīvē. Slēpošana ir aktīvas atpūtas, veselības nostiprināšanas un organisma norūdīšanas līdzeklis. To izmanto arī ārstnieciskajā fizkultūrā. Daudzo muskuļu grupu darbība slēpošanā veicina sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas orgānu funkcijas.…