Šī referāta rakstīšanai esmu izvēlējies vienu no slēpošanas sporta veidiem – kalnu slēpošanu. Un šī sporta veida, manuprāt, spilgtākie sportisti, sportistu ģimene ir Jānis un Ivars Ciaguni, par kuru līdzšinējām un esošajām aktīvajām sporta gaitām un dzīvi ir arī šajā referātā rakstīts.
Laiks skrien uz priekšu, maināmies paši, mainās domas par kalniem un slēpošanu. Ja kādu laiciņu atpakaļ kalnu slēpošana bija tikai tāls sapnis, tad tagad inventārs ir pieejams, kalnu trases ir labi koptas un notiek apmācību organizēšana. Ja ir kaut mazākā vēlēšanās, tad noteikti vismaz reizi jāizmēģina!
Kalnu slēpošana ir samērā dārgs sporta veids, bet tā pozitīvais aspekts ir uzturēšanās svaigā gaisā un emocionālais baudījums. Ne izturību, ne spēka rādītājus, ne īpašas korekcijas mūsu ķermeņa veidojumos kalnu slēpošana neievieš.
Slodzes ir samērā īslaicīgas, īpaši Latvijā, nobrauciena laikā maksimāli līdz divām minūtēm ar tikpat ilgu atpūtu, tiekot atpakaļ kalna galā. Kalnu trases stipri atšķiras savā starpā ar reljefu, sarežģītības pakāpi, apkalpojošo servisu.
Slodzes laikā pārsvarā darbojas sēžas muskulatūra un augšstilbu muskuļi.
Labi izstrādāta metodika, individuāla programma katram braucējam nodrošina strauju apmācību rezultātu sasniegšanu. Sākam ar stabilitātes un drošības vingrinājumiem. Tad nāk pirmie pagriezieni un stāja. Apgūstam pamatus un ejam tālāk. Klasiskais slaloms, moguls, svaigais sniegs, karvings, lēcieni - tās visas ir disciplīnas, kuras apgūt palīdzēs pieredzējis instruktors.…