Tomēr, manuprāt jau nedaudz vēlāk mēs atkal nonākam tādā ka nelielā pretrunā. „ Tā kā divdesmit pirmajā gadsimtā vērojama tendence izglītības un audzināšanas jomā izcelt negatīvo, mēs lielāku uzmanību tiecamies pievērst tieši bērna negatīvajām emocijām, nodarboties tikai ar tām, uzmanības centrā izvirzot bērna dusmas, neapmierinātību, nežēlību, kliegšanu, uzbudinātību, saīgumu un spītību.” Manuprāt svarīgāk būtu mēģināt saskatīt, ka bērnā jau mājo arī pozitīvās emocijas. Nu nav jau gluži tā ka, bērns visu dienu tikai raud, spītējas un piemērma žņaudz lelles. Bērnam ir jāmāca vairāk izrādīt pozitīvās emocijas, bet citreiz ļaut arī „ izlādēties”.
Svarīgi ir attīstīt bērniem visas emociju gammas, lai bērns veiksmīgāk varētu risināt ikdienas situācijas, kurās matemātisks aprēķins ne vienmēr sniegs pareizo risinājumu, jo „ ir gūts daudz pierādījumu tam, ka cilvēkiem, kuri apguvuši emocionālās saskarsmes iemaņas – kuri ir labi iepazinuši savas emocijas un prot ar tām tikt galā un kuri prot nojaust citu cilvēku jūtas un izturas pret tām ar cieņu, - ir lielākas priekšrocības jebbkurā dzīves jomā, vienalga, vai runa būtu par romantiskām vai intīmām attiecībām vai par nerakstītajiem saziņas likumiem, kuru ievērošana palīdz uzturēt labas attiecības darba kolektīvā. Turklāt cilvēki ar attīstītām emocionālās saskarsmes iemaņām biežāk jūtas apmierināti ar sevi un savu dzīvi, jo ir līdz pilnībai izkopuši domāšanas veidu, kas ļauj darboties efektīvāk; turpretī tie, kuri nav iemanījušies iegrožot savas emocijas, izcīna nemitīu cīņu ar sevi, kas tiem neļauj sakopot domas un koncentrēties darbam.”
Nobeigumā vēlētos piebilst, ka galvenais faktors, kādēļ ir svarīgi bērnam attīstīt ne tikai mācību procesā iegūto inteliģenci, bet gan arī emocionālo inteliģenci, ir tas, ka mēs dzīvojam sabiedrībā. Katru savas dzīves dienu šim mazajam cilvēciņam nāksies sastapties ar citiem indivīdiem un to izraisītajiem konfliktiem un problēmsituācijām, tādēļ būtu tikai noderīgi, ja viņš vai viņa spētu arī šīs dzīves radītajās situācijās neapjukt un tās risināt. Svarīgāk par visu, ir bērnā attīstīt tieši pozitīvās emocijas, jo „ Brīžos kad bērns sevi un pārējos novērtē pozitīvi, viņš būs gādīgs un līdzjūtīgs, sargājot un lolojot gan sevi, gan citus cilvēkus un vērtības, kuras viņam ir nozīmīgas.”
…
