Ir pienācis atkal jauns mācību gads Latvijas skolās, kad tajās uzsākuši mācību pirmklasnieki, kuriem viss vēl ir jauns un svešs, kā arī bērni, kuriem skolas dzīve jau sen vairs nav sveša, un pat tādi, kuriem uz papēžiem min absolvēšanas laiks. Neskatoties uz arvien pieaugošo pedagogu trūkumu Latvijas vispārizglītojošās skolās, šiem bērniem dažādas zināšanas un prasmes sniedz skolotāji, savu artavu, vairāk vai mazāk sekmīgākam mācību procesam, ieliekot arī bērnu vecākiem. Savs darbs ir atkal atsācies arī skolu sociālajiem pedagogiem. Un tomēr, aizvien vairāk izbraucot darba spējīgiem cilvēkiem, no jauna saasinās jautājums par klaiņojušiem bērniem, kuri atstāti bez vecāku uzraudzības, kā rezultātā to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu, vēl vairāk palielinās. Šīs problēmas aktualizēšanās ar jauniem apgriezieniem ir pievērsusi arī manu uzmanību. Vecāku izceļošana nenoliedzami ir izsaukusi ķēdes reakciju bērnu psiholoģiskā attīstībā un integrācijā sabiedrībā. Bērniem zūd interese par skolu, nonākot neziņā par to, kas ir un kas nav vērtība, kas svarīgs un kas ne. Ja skolas uzdevums ir sniegt mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību, tad, kurš atbildēs par bērnu vispārējo audzināšanu? Skola, skolotāji, sociālie pedagogi nav atbildīgi par visām negatīvajām tendencēm, kas raksturīgas mūsdienu sabiedrībai - šķirtajām ģimenēm, zemo darba samaksu, narkomāniju, agro grūtniecību, vardarbību ģimenē un citām problēmām. Un tomēr kaut kā pie optimāla risinājuma (bērnu labad) ir jānonāk.
Turpmāk minēšu divus publicētus pētījumus par to, kas veicinājis skolas nepamatoto neapmeklētību.
Kā pirmais jāmin pētījums, ko par 2005./06.māc.g. izstrādāja Vidzemes priekšpilsētas sociālie pedagogi, par darba prioritāti izvirzot darbu ar skolēniem, kuri bez attaisnojoša iemesla neapmeklē mācību stundas. Tika izveidota aptaujas anketa, lai skaidrotu dažādus faktorus, kas ietekmē skolēnu vēlmi dažkārt skolu neapmeklēt. Pētījumā piedalījās 19 Vidzemes priekšpilsētas skolas, tā laikā tika apkopotas 972 skolēnu sniegtās atbildes. Tika aptaujāti tie skolēni, kuri aptaujas dienā atradās savās skolās, kas nozīmē, ka šajā pētījumā nav apkopots to skolēnu viedoklis, kuri skolas ilgstoši neapmeklē vai jau ir pametuši. Diemžēl pētījumā nepiedalījās visas Vidzemes priekšpilsētas skolas, tāpēc nav apkopoti dati par situāciju visās priekšpilsētas skolās. Pētījumā (atbildīgā: Linda Daniela, LU doktorante, Vidzemes priekšpilsētas sociālo pedagogu MA vadītāja), skaidrojot tos iemeslus, kāpēc skolēni nevēlas apmeklēt skolu, skolēnu atbildes ir bijušas sekojošas:
1. Vēlas ilgāk pagulēt, 96% skolēnu atbildējuši apstiprinoši, no tiem 35% (342) skolēnu atbildējuši, ka šis iemesls vienmēr ir svarīgs.
2. Klasē jūtas atstumts. 1% (14) izvēlējušies atbildi, ka tā notiek vienmēr. Kopumā 32% skolēnu ir jutušies atstumti.
3. Skolā ņirgājas. Šo atbildi kā vienmēr svarīgu ir izvēlējušies 1% (14) skolēni, 37% aptaujāto skolēnu ir nācies saskarties ar citu skolēnu ņirgāšanos skolā.
…
