Kāpņu veidi (pēc LBN 201-96)

Kāpnes – ēkas daļa, kas paredzēta gājēju stiksmei starp dažādiem grīdas līmeņiem. Ēkas plānā tiek izvietotas saskaņā ar ēkas funkcionālo shēmu tā, lai nodrošinātu racionālu cilvēku plūsmu ikdienā un ārkārtas gadījumos.

Kāpņu iedalījums:
Galvenās kāpnes – tiek izmantotas patstāvīgai satiksmei starp stāviem, kā arī cilvēku evakuācijai. Tās tiek izvietotas ēkas piebūvē, ēkā pie ārsienas vai arī ēkas iekšienē. Ēkas iekšienēiebūvētām kāpnēm ir grūti nodrošināt dabisko apgaismojumu, tādēļ šādu izvietojumu ierobežo evakuācijas normas [1.]
Dienesta kāpnes – paredzētas satiksmei starp atsevišķām darba vietām, kā arī mašīnu iekārtu apkalpošanai
Avārijas kāpnes – paredzētas cilvēku evakuācijai noteiktos gadījumos, izeju no telpām uz šādām kāpnēm ierīko caur balkona durvīm. Avārijas kāpnes parasti projektē atklātas.
Ugunsdzēsēju kāpnes – paredzētas ugunsdzēsēju nokļūšanai uz ēkas jumta. Šāda veida kāpnes projektē ēkās, kuru augstums pārsniedz 10m ik pēc katriem 200 perimetra metriem. Ēkās ar jumta augstums maiņu ugunsdzēsēju kāpnēmjāsavieno dažādi jumta līmeņi, šīs kāpnes izvieto ēkas fasādēs.

Dienesta, avārijas un ugunsdzēsēju kāpnes projektē atklātas no nedegošiem materiāliem ar margām uz laidiem un laukumiem. Iespēju robežās šīs kāpnes tiek apvienotas. Vertikālo kāpņu minimālais platums ir 0,6m, bet slīpo kāpņu 0,7m.…