Par kāpostu dzimtei uzskata Vidusjūras un Atlantijas okeāna piekrasti, kur tie cilvēku uzturā lietoti jau krietni pirms mūsu ēras. Pirmās rakstiskās ziņas par kāpostiem kā uzturlīdzekli attiecināms uz IV gs. p. m. ē., kad sengrieķu ārsts Hipokrāts, kā arī filozofi Aristotelis un Teofrasts tos apraksta kā ēdamos augus.
Latvijā galviņkāposti ienākuši XII gs., galvenokārt caur Polocku un Novgorodu, bet ziedkāposti u. c. kāpostaugi krietni vēlāk, pat XIII un XIV gs., arī caur Vāciju.1996. gadā ar kāpostiem Latvijā apstādīts 2460 ha zemes. Pašlaik kāposti ir viena no izdevīgākajām kultūrām, kas var dot peļņu Ls 1200-1500 un vairāk no katra hektāra atkarībā no tā, cik liela ir raža, cik līdzekļu izlietots audzēšanai, kurā laikā realizē u. c. apstākļiem.
Uzturvērtība
Kāpostu galvenā vērtība ir vitamīni. Šie dārzeņi satur visus mums pazīstamos vitamīnus, bet visvairāk C vitamīna jeb askorbīnskābes, kuras daudzums atkarībā no varietātes un šķirnes, kā arī audzēšanas apstākļiem svārstās 50 - 60 mg % robežās. Rožkāpostos, ziedkāpostos, lapu kāpostos, brokoļos tās var būt pat 100 – 160 mg %. Tiesa, pēc vārīšanas, sautēšanas, arī skābēšanas daļa šo vitamīnu pazūd, tāpēc kāposti pēc iespējas vairāk jāizmanto svaigā veidā. Kāposti ir bagāti ar minerālvielām (0,6-1%), kam ir īpaša nozīme skābju un sāļu līdzsvarošanā.…
