Kāpostaugu sēklas, to apstrārde.
Visas kāpostaugu sēklas ir ieapaļas, apaļas, tumši sarkani brūnas līdz pelēcīgi melnas, 1.5 – 2.5 mm diametrā. Savā atarpā dažādu sugu kāpostaugu sēklas atšķiras ar izmēru (viasslielēkās sēklas, neskaitot redīsus, ir baltajiem galviņkāpostiem, vissīkākās- Ķīnas kāpostiem). Ārēji līdzīgas kāpostiem ir arī rapša, sinepju un turnakšu sēklas. Tās vieglāk ir atšķirt pēc uzdīgšanas. 1000 sēklu svars, atkarībā no sugas, šķirnes un augšanas apstākļiem, mēdz būt 2.5- 5g, bet 1g attiecīgi 200- 400 sēklas. Sēklu dīdzība visbiežāk ir 85- 88%. Eiropas Savienības standarti kāpostaugu sertificēto sēklu kategorijai nosaka minimālo dīdzību 75%, izņemot ziedkāpostus, tiem minimālā dīdzība var būt arī 70%. Sēklu mitrums 9%. Tādas pašas prasības tagad noteiktas arī Latvijā. Sēklu dīdzība saglabājas 3- 4gadus un ilgāk, atkarībā no uzglabāšanas un arī fasējuma. Labāk saglabājas slēgtās folija paciņās. Ja tādā gadījumā ir izslēgta apkārtējā gaisa mitruma svārstību ietekme. Jāņem vērā, ka sēklu fasētāju firmas, pārdodot sēklas amatieriem, parasti vadās pēc minimālajām sēklu kvalitātes normām, pēc firmas, kas pašas selekcionē šķirnes un audzē sēklas profesionālo dārzkopju apgādei, cenšas tās piegādāt pilnīgi apstrādātas. Šādām sēklām papildu apstrāde nav vajadzīga un bieži tā var būt pat kaitīga. Kāpostaugu sēklas profesionāliem audzētājiem specializētās firmas piegādā kodinātas ar fungicīdiem pret slimībām (izņemot bioloģiskajiem audzētājiem paredzētās sēklas). Šīs sēklas var būt kalibrētas, dīdzība tām pārsniedz 90%, tās vienmērīgāk uzdīgst un tās var izsēt ar precīzas izsējas sējaparātiem. Pēc pasūtījuma var tikt piegādātas arī papildus pret kāpostu mušu kodinātas sēklas.
Dēstu audzēšana
Latvijā visus kāpostus audzē ar dēstiem. Agrāku un augstāku ražu iegūst, audzējot dēstu ar slēgto sakņu sistēmu- kasetēs, podiņos vai kūdras kubiņos. Tādi dēsti mazāk cieš no pārstādīšanas laukā, kas ir ļoti svarīgi visu veidu kāpostu agrīniem stādījumiem, kad agrākai ražas novākšanai izšķiroša ir katra diena. Kasešu un podiņu dēsti ir svarīgi arī prasīgo kāpostaugu, sevišķi ziedkāpostu, audzēšanā.
Vēlākiem stādījumiem, maija beigās, jūnijā, vēl aizvien plaši izmanto arī lecektīs un dēstu dobēs audzētos dēstus ar vaļējo sakņu sistēmu. To audzēšana izmaksā apmēram 2-3 reizes lētāk, bet, izstādīti laukā, šadi dēsti ieaugas siltāk, sevišķi sausā pavasarī, stādot bez laistīšanas. Ražas samazinājums vai izkritušo dēstu atstādīšana var izmaksāt dārgāk nekā ietaupītā dēstu cena. Arī sēklu faktiskā jeb lauka dīdzība ir atkarīga no augšanas apstākļiem. Tā pavasarī no izsētām 10 000 sēklām apkurināmā siltumnīcā sadīgs 7000-7500 sēklas, neapkurināmā siltumnīcā zem plēves – 6000 sēklas, bet laukā – tikai 5000 sēklas.
…
