-
Kari Romas vēsturē
753. gads vēl joprojām tiek uzskatīts par Romas dibināšanas gadu. Patiesībā, kā rāda arheoloģiskie izrakumi, nocietinātas apmetnes Palestīnas un citos apkārtējos pakalnos Tibras krastā pastāvējušas jau 9. – 10. gs.p.m.ē.
Pirmsākumā Roma neizcēlās pārējo Latijas pilsētu starpā. Romā pieaugot iedzīvotāju skaitam, aizvien biežāk izcēlās pilsētu savstarpējie kari, lai varētu iegūt jaunas zemes platības saviem pilsoņiem.
Kari sagādāja slavu romiešu aristokrātijai, apliecinot tās izcilo stāvokli, vairoja arī bagātības, to rezultātā tika paplašināti zemes īpašumi. Kari radīja leģendas, nostāstus par drosmīgiem karavīriem, romieši uzskatīja par godu upurēt sevi tēvzemes labā. Romiešiem piemita augsta pilsoniska morāle un liels patriotisms.
Romai uzbruka spēcīgs ienaidnieks – gallu ciltis, kuras jau 5.gs.p.m.ē. bija ienākušas Ziemeļitālijā. 390.g.p.m.ē. gallium izdodas ieņemt Romas pilsētu un to nodedzināt. Neieņemts palicis stipri nocietinātais, gandrīz nepieejamais Kapitolija pakalns. Galli no Romas pilsētas aizgājuši, iespējam , ka romieši tiem samaksājuši izpirkšanas maksu zeltā.
Latijas novadam blakus , Itālijas rietumu piekrastē, atradās auglīgais Kampānijas novads. Kampāniju tiecās iekarot Apelīnu kalnu iemītnieki samnīti. 343.d.p.m.ē. samnīti iebruka Kampānijā un aplenca tās galveno pilsētu Kapiju. Romieši devās kampāniešiem palīgā un uzsāka ar samnītiem karu, kurš ar pārtraukumiem ilga pusgadsimtu un beidzās ar Romas uzvaru.
Pēc uzvaras ar samnītiem Romai no jauna nācās karot ar gallium. Arī šajā cīņā romieši guva uzvaru. Tagad jau gandrīz visa Ziemeļitālija atradās Romas ietekmē. Gan tās ciltis, kuras labprātīgi pievienojās Romai, gan arī ar varu pakļautās kļuva par Romas sabiedrotajām. Sabiedrotajiem kara gadījumā bija ar savu karaspēku jāatbalsta Roma. Sabiedroto attiecību pamatā patiesībā bija pilnīga pakļaušanās Romas gribai un prasībām.
Romai neizbēgama bija konfrontācija ar Dienviditālijas grieķiem. Tarentas pilsētas griezās pēc palīdzības pie Ēpeiras valdnieka Pirra (306.-272 g.p.m.ē.). Viņš bija izveidojis modernu, maķedoniešu karaspēku līdzīgu armijai. Tarentas uzaicinājums deva Pirram cerību īstenot lielvalsts izveidošanas plānu Vidusjūras rietumdaļā 280. g p.m.ē. viņš ieradās Itālijā ar 20000 kara algotņiem un 20 kaujas ziloņiem. Kaut arī Pirrs guva uzvaras, piecu gada laikā viņa spēki bija izsmelti, un 275g.p.m.ē. viņš atgriezās Ēpeirā. Un šī iemesla dēļ Roma bija kļuvusi par etrusku un grieķu civilizāciju mantinieci Itālijā. Romas varu Itālijā nodrošināja arī kolonijas – atņemtajās zemēs romieši veidoja savu pilsoņu koloniju tīklu. Kolonijas, visbiežāk kā nocietinātas apmetnes, kalpoja par romiešu varas un militāriem atbalsta un uzraudzības punktiem.…
Sīkāk raksturoti galvenie kari Romas pastāvēšanas laikā.
- Antīkās Romas mode
- Kari Romas vēsturē
- Romas imperatori
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Krusta kari pasaulē un Baltijā
Реферат для средней школы5
-
Kristietības kļūšana par valsts reliģiju Romas impērijā
Реферат для средней школы19
-
Latvijas diplomātijas vēsture. Konspekts un tematiskais aspekts
Реферат для средней школы13
-
Ārvalstu tiesību vēsture
Реферат для средней школы21
-
Baleta vēsture un attīstība
Реферат для средней школы21