Lai noskaidrotu, ko es vēlos savā dzīvē darīt, šodien ir daudz vairāk jāpiepūlas nekā, piemēram, senākos laikos. Bija laiks, kad tādas profesijas kā ārsti un advokāti varēja apgūt tikai turīgākie. Savukārt tirgoņu vai amatnieku dzimtās vairāk turējās pie ģimenes biznesa. Gan lētāk, gan ērtāk. Mūsdienās valda līdzīgi stereotipi, tomēr katram ir arī savas vēlmes. Šodien biežāk, nekā mūsu vecāku jaunībā, izvēlas amatus, ar ko var pelnīt naudu. Protams, ideālais variants ir strādāt darbu, kas patīk, un saņemt par to arī pienācīgu atalgojumu. Daži profesiju izvēlas tās prestiža dēļ. Piemēram, ekonomistu vai juristu profesijas. Šodien prestiži skaitās arī reklāmas un sabiedrisko attiecību arodi.
Diemžēl darba tirgū šobrīd vērojami divi, visai izplatīti, scenāriji, kas cilvēku padara vai nu apmierinātu un laimīgu, vai taisni otrādi - no sirds nelaimīgu:
strādāt darbu, kas nepatīk, bet saņemt lielu atalgojumu; stingri turēties pie darba, kas sirdij tuvs, bet ikdienā izjust materiālas grūtības.
Viens gan ir skaidrs - neviens no šiem scenārijiem nav īsti labs un piemērots ilgām termiņam.
Tikai darot to, kas pašam patīk, dzīves piepildījums ir ātrāk un vieglāk sasniedzams. Lieliski, ja tas ir uzreiz skaidrs - gribu būt jurists, žurnālists vai mākslinieks. Bet ko darīt šaubu gadījumos?
Viens no veidiem, kā kliedēt radušās šaubas, ir parunāties ar draugiem un ģimenes locekļiem. Otrs veids - pētīt pieprasītāko profesiju sarakstu un izvēlēties kādu no tur redzamajiem nākotnes virzieniem. Trešais veids būtu iet pie zīlnieces, bet nu diezin vai tas būtu tas īstais veids. Profesionālus ieteikumus varētu sniegts zinoši cilvēki, kas ar šāda veida jautājumiem nodarbojas diendienā, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu kabineta karjeras konsultanti.
Nākotnes profesionālās darbības jomas izvēle ir ļoti aktuāla jauniešu vidū, kas absolvē pamatskolu un vidusskolu, jo, ka liecina statistika, tikai trešā daļa no viņiem zina par ko kļūt.…