Karla Gustava Junga psiholoģisko tipu skatījums

Psihoanalītiskajā teorijā viens no pamatjēdzieniem ir enerģija. Junga izpratnē psihiskā enerģija ir neitrāls jēdziens, tā nav piesaistīta kādai noteiktai cilvēka tieksmei vai bioloģiskam mehānismam. Ir divas psiholoģiskās virzības: uz iekšu vērstā, jeb introversija, un uz āru vērstā, jeb ekstraversija. Lai gan katram cilvēkam piemīt gan introversija, gan ekstraversija, tomēr cilvēki atšķiras pēc tā, kas viņos dominē.
Jungs izšķir četrus strukturizējošos funkcionālos tipus – domāšanu, jūtas, izjūtas, intuīciju un divus ievirzes tipus – ekstraversiju un intraversiju.
Speciālo tipu savdabību nosaka apstāklis, ka indivīds pielāgojas videi un orientējas tajā, galvenokārt izmantojot savu visvairāk diferencēto funkciju. Introvertās un ekstravertās ievirzes tipu Jungs uzskata par vispārīgiem, no organisma psihiskās organizācijas un ievirzes atkarīgiem tipiem, kas atšķiras viens no otra ar interešu virzības un psihiskās enerģijas plūsmu, bet speciālos tipus – par funkcionāliem tipiem.
Junga teorija ir balstīta uz komplementaritātes principu, jeb savstarpēju papildināšanos.
Savstarpēji viena otru papildina apziņa un bezapziņa: tas, kas nav apziņā, nav bezapziņā, bet tas, kas nav bezapziņā, ir apziņā. Apziņa un bezapziņa veido vienotu veselumu, tās viena otru papildina.…