Mūsdienu izglītība un estētiskā audzināšana jādibina uz vispārcilvēcisko vērtību stabilajiem pamatiem. Vispārcilvēcisko vērtību integrācija izglītībā, estētiskajā un ētiskajā kultūrā palīdz stiprināt savstarpējo sapratni, atklātību, eksistenciālu saskarsmi starp cilvēkiem un tautām.
Katra cilvēka liktenis nesaraujami saaužas ar sava laikmeta vēsturisko situāciju. Cilvēka attīstības iespējas nosaka telpa un laiks. Mūsdienu cilvēkam jebkurā darbības jomā esamības izjūta ir saskaldīta. Stingri norobežotie rāmji slēpj draudus ne tikai zinātnes un mākslas pastāvēšanai un radošai darbībai, bet arī pedagoģijas mākslas tālākajai veidošanai. Jaspersa prāt, izglītībā ir jāstiprina īstās kultūras vērtības, uz to bāzes jāveido komunikatīvās attieksmes, jārada stimulus personības patstāvīgajiem centieniem un jaunrades darbībai, jāveido gatavība savai izvēlei – spriedumos, secinājumos un rīcībā. Jasperss uzsver, ka pedagogs ir īsts mākslinieks, savas darbības jomas mākslas pārzinātājs. Galvenie personības spēki, īpašības un iezīmes veidojas tās patstāvīgā darbībā, un personība „es” nav izveidojusies ārēju ietekmju rezultātā. Filozofs atzīst, ka mērķtiecīgi organizēta audzināšana – tā ir humānisma audzināšana, savukārt eksistenciālo patiesību aizsniegšana ir patiesas humānās audzināšanas galvenais mērķis.
Eksistenciālisti iestājas par vispārīgās un estētiskās kultūras ciešo saistību. Viņi iebilst pret skolēnu agro profesionālo specializāciju. Personības eksistenciālajai attīstībai stimulus spēj dot ne tikai skola, bet arī visi kultūras veidotājfaktori. Jasperss atklāj, ka mākslas pedagoģijā jaunus rezultātus ienes orientācija un estētiski emocionālo sfēru, intuīciju, iztēles un brīvas izvēles mācībās, audzēkņu patstāvību, individuālo savdabību un radošās darbības attīstību.
…