Literatūra ieņema vienu no vadošajām vietām cilvēku kultūras dzīvē gan senatnē, gan mūsdienās. Protams, ka lielākā popularitāte pieder daiļliteratūrai, jo tieši viņa liec cilvēkiem domāt, analizēt un veidot personisko viedokli par dažādām problēmām.
Līzd ar to, manuprāt, visspilgtākais žanrs daiļliteratūrā ir pasaka. Saprotams, ka ir uzrakstīts vairums dažādu romānu un dzejas, bet tomēr tieši pasaka māca cilvēkus pareizi uzvesties sabiedrībā. Tā parāda visādas cilvēku īpašības: gan cietsirdīgumu, gan čaklumu, gan līdzjūtību.
Viens no spilgtākajiem pasaku meistariem latviešu literatūrā ir Kārlis Skalbe. Viņš ir latviešu literatūras pasakas izveidotājs un tās lielākais meistars. Tieši tādēļ es izvēlējos K. Skalbes pasakas, jo esmu pārliecināts, ka no viņa pasakām var mācīties kā būt labsirdīgam, prast piedot un ticēt sevī.
Kārlis Skalbe (1879.-1945. g) bija latviešu dzejnieks un prozaiķis.
Skalbe ir dzimis kalēja ģimenē Vecpiebalgā. Gimenē valda miers, saticība un ticība labajam.
8 gadu vecumā Kārlim nomirst tēvs. Mācoties Vecpiebalgas draudzes skolā, Skalbe iepazīst Turgēņeva un Dostojevska darbus un arī pats mēģina rakstīt. Pēc skolas beigsanas dažus gadus strādā par laukstrādnieku.
Ērgļos, 1901. g., Kārlis Skalbe sāc strādāt par palīgskolotāju. Jau tajā laikā jau aizsākās draudzība ar R. Blaumani, kurš bija Skalbes literārais krustēvs.
Dziļa un patiesa ir K. Skalbes tēvzemes un tautas mīlestība. Bez tām nav iedomājama ne rakstnieka daiļrade, ne sabiedriskā darbība.
Garajos padomju okupācijas gados tika noklusēts vai – vēl ļaunāk – nepatiesi, ar apmelojumiem skaidrots K. Skalbes patriotisms. Viņš tika dēvēts par buržuāzisko nacionālistu, tika kritizēta viņa nepretošanas ļaunumam un gļēvā padošanās varas diktātam. Tiesa, 1905. gada revolūcijas laiks K. Skalbes dzīvē un daiļradē tika vērtēts pozitīvi, bet viss turpmākais – kā kalpošana buržuāzijai, norobežošanās no svarīgiem notikumiem tautas dzīvē, pilnīgā ieslīgšana sapņos un vientulībā. Dažkārt vēlamais rezultāts tika panākts – bija cilvēki, kas šim aplamībām varēja ticēt. …
