Divdesmitais gadsimts ir ļoti sarežģīts laika posms Latvijas vēsturē. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem 20.gs Latvijas vēsturē ir 1934.gada 15.maija valsts apvērsums un tam sekojošā autoritāra režīma izveidošanās. Dažādos laika posmos un atšķirīgās politiskās iekārtas dzīvojošie un strādājošie vēsturnieki visus minētos notikumus Latvijas vēsturē ir vērtējuši ļoti pretrunīgi. Piemēram, padomju vēsturnieki savulaik ir centušies strikti noliegt neatkarības laika sasniegumus. Savukārt 20. un 30. gadu kā arī 90.gadu vēsturnieki raksta par pilnīgi pretējo, ka tieši neatkarības periods ir bijis valsts attīstības un uzplaukuma posms. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija vēsturnieki atkal un atkal ir pievērsušies nesenās pagātnes notikumu izvērtēšanai, tai skaitā arī 1934.gada 15.maija notikumiem un to sekojošajam autoritārajam režīmam.
Īpaši interesanti ir uzzināt tieši trimdas vēsturnieku domas par 1934.gada 15.maija apvērsumu un tam sekojošo autoritāro režīmu. Savā kursa darba es esmu nolēmis izpētīt, kādi pēc trimdas vēsturnieku domām bija galvenie iemesli 15.maija apvērsuma veikšanai, un kā kopumā ieviestais autoritārais režīms ietekmēja Latvijas neatkarīgas valsts toreizējo iekšpolitiku, kultūru, saimniecību un ārpolitiskas attiecības.
Neviens datums mūsu valsts pastāvēšanas laikā nav vērtēts tik pretrunīgi, kā 1934.gada 15.maijs, kad valdības vadītājs Kārlis Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu. Šis notikums celts uz visaugstākā pjedestāla kā Latvijas īsta uzplaukuma ievadījums, un gāzts dziļā bezdibenī, nākamos sešus gadus pēc apvērsuma saucot par diktatūru, bet Latvijas nedraugiem pat par asiņainu fašistisku režīmu. Taču tā vien liekas, ka taisnība ir kaut kur pa vidu.
Ilgus gadus trimdas vēsturnieku darbi nebija pieejami. Šajā kursa darbā izskatītas piecu trimdas vēsturnieku pārdomas par 1934.gada 15 maija apvērsumu un ar to saistītajiem notikumiem. Visplašāk šos notikumus ir aprakstījuši Edgars Dunsdorfs savā plašajā biogrāfija par K. Ulmani. Viņš cenšas K. Ulmaņa darbību vērtēt objektīvi un sniedzot 1934.gada 15.maija apvērsumu saistītos notikumus un tam sekojošā autoritāra režīma raksturojumu.
Ādolfs Šilde un Andris Bērziņš ir savās grāmatās iekļāvuši autoritārā režīma plašu aprakstu un iztirzājuši to no dažādiem aspektiem. Visi šie autori mēģina iztirzāt apvērsuma un režīma laikā notiekošos procesus iekšpolitikā, ārpolitikā, saimniecībā un kultūrā. Šeit autori izsaka savu viedokli par šajā laika posma paveikto, iztirzā pozitīvo un negatīvo. Profesors Dr. Jānis Labsvīrs savā grāmatā savukārt atspēko dažādos pārmetumus K. Ulmanim. …
