Nobeigums
Šajā darbā tika apkopota būtiskākā informācija par Kārli Ulmani, viņa darbībām un personību laikā no Latvijas neatkarības proklamēšanas līdz pat Ulmaņa autoritārajam režīmam.
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Kārlis Ulmanis kā pirmais Ministru prezidents, darbojoties Latviešu Zemnieku savienībā, izveidoja Pagaidu valdību, kurā pats uzņēmās apgādības, zemkopības un arī ārlietu ministra pienākumus. Jaunās valsts darbības programmā viņa galvenais mērķis bija Latvijas pilnīga atbrīvošana un neatkarības pamatu nostiprināšana. Kā prioritāte viņam bija arī rūpes par kaut elementāru tautas pārticību. Ulmanis no pirmās dienas kārtoja pārtikas nodrošinājuma problēmas, agrārreformas, kultūras dzīves atjaunošanas u.c. svarīgākos jautājumus. 1920. gada 11. jūnijā tika sasaukta Satversmes sapulce un izveidota ceturtā valdība. Tā izstrādāja projektu agrārreformai un noslēdza miera līgumu ar komunistiskā režīma Krieviju. 1922. gada 18. jūnijā, Kārļa Ulmaņa ierosināta, valdība izveidoja Kultūras fondu. 1922.gadā tika izveidota 1.Saeima un tās vēlēšanas. Kārlis Ulmanis bija Latvijas pagaidu valdību, kā arī parlamentāro valdību vadītājs. 1934.gada 15. maijā K.Ulmanis sarīkoja valsts apvērsumu. Sākās viņa autoritārās varas periods Latvijā.
Taču, lai kā mēs katrs raudzītos uz vēsturiskajiem notikumiem un politiķa rīcību tobrīd, nav apšaubāma Kārļa Ulmaņa Latvijas un latviešu tautas mīlestība – tā, kuras mūsdienās reizēm tik ļoti trūkst.
Ulmanis dzīvoja pieticīgi, nelietoja alkoholu, nespēlēja kārtis, nesmēķēja, viņš nepirka namus. Kārlim Ulmanim ir liela nozīme Latvijas neatkarības gados, viņš bijis ievērojams politiķis, vīrs ar lielu mīlestību pret darbu.
Kārlis Ulmanis ar savu spilgto personību, oratora spējām un mīlestību pret savu valsti spēja uzrunāt un vienot Latvijas tautu. Savas domas un idejas Ulmanis prata izteikt ar lielu pašpaļāvību un ārkārtīgu pārliecības spēku. …
