Secinājumi
Kārlis Markss sava 64 gadus ilgā mūža laikā sarakstījis apmēram 50 dažādus zinātniskus darbus un vairāk nekā 200 rakstus dažādos laikrakstos par tādām zinātnēm kā socioloģija, ekonomika un politika.41 Idejas, ko Markss atstājis šajos 19. gadsimtā sarakstītajos darbos, spēcīgi ietekmējušas pasauli un daudzus miljonus cilvēkus, tādējādi atstājot nozīmīgas pēdas pasaules vēsturē. Marksisms kā Kārļa Marksa ideju kopums ir bijušas ļoti nozīmīgas, taču būtisks ir arī viņa ieguldījums socioloģijas zinātnes radīšanā un veidošanā. Līdzās Emīlam Dirkemam un Maksam Vēberam Kārlis Markss tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem socioloģijas zinātnes pamatlicējiem.
Visu šo cilvēku darbi ietekmēja Marksa idejas visās jomās, kuras viņš pētīja un apskatīja, tai skaitā arī socioloģiju. Saistībā ar socioloģijas zinātni var izdalīt 3 būtiskākās Kārļa Marksa teorijas – vēstures materiālistisko izpratni, šķiru teoriju un atsvešinātības teoriju.
Marksa vēstures materiālistiskā izpratne ir nozīmīga ar to, ka viņš vēstures notikumu attīstību skaidro ar materiālām vērtībām, konkrētāk, cilvēku saimnieciskā darbība un ražošanas procesi. Viņš noliedza dievišķa spēku esamību vēstures attīstībā, jo, viņaprāt, visa vēsturisko notikumu gaitu ir virzījis ekonomiskais faktors. Viņš no vēstures aspekta skaidroja sociālo nevienlīdzību un cilvēku dalījumu pa ekonomiski atšķirīgām šķirām. Pašu vēsturi Marks iedalīja 6 posmos, kas sākās un noslēdzās ar komunismu – bezšķiru sabiedrību ar pilnīgu vienlīdzību cilvēku starpā. Vēstures materiālistiskā izpratne ir Marksa pārējo ideju pamatā, savu uzskatu pamatojumu viņš meklē vēsturē, norādot uz tās materiālajiem principiem.
Kārļa Marksa šķiru teorija vēsta par to, ka sabiedrība vēsturiski un arī mūsdienās ir iedalīta dažādās šķirās, kas savstarpēji atrodas pretrunās un konfrontē. Kā šķiru pretrunu galveno iemeslu Markss nosauca ekonomisko faktoru. Vēsturiski ekonomiskie iemesli ir bijuši dažādi, taču kapitālistiskajā mūsdienu sabiedrībā šķiras nosaka pēc to attiecībām ar ražošanas līdzekļiem, tas ir, ar kapitālu. Kapitālistiskajā sabiedrībā pastāv divas šķiras – kapitālisti jeb buržuāzija, kuriem pieder kapitāls, un proletariāts, kuriem nepieder nekas cits kā tikai pašu darba spējas. Šķiras konfrontē arī tādā veidā, ka kapitāla turētāji tiecas ekspluatēt jeb izmantot proletariātu. Pretrunu atrisinājumu Markss saskatīja proletariāta revolūcijā, kas likvidētu buržuāziju un veidotu komunistisku sabiedrību, kurā nepastāvētu šķiras, atsvešinātība, privātīpašums un cilvēku ekspluatācija.
…
