1. Ievads.
Karosta...laiks iet un maina ikvienu no mums, ikvienu sabiedrības daļu, notikumu un mūsu apkārtējo vidi. Liepāja un tās daļa Karosta patreiz atrodas izteiktā laika iespaidā. Karosta dzīvo lielu pārmaiņu laikā. Ja Karostu salīdzinātu ar to kāda tā bija, kad 1994.gadā to „atvēra” visai sabiedrībai un tagad, domāju, ka fakti būtu neticami un iespaidīgi.
Viena no Liepājas saistošākajām nozarēm ir tūrisms, kurš zeļ un plaukst tieši pateicoties Karostai, par ko liecina arī Karostas cietuma kā tūrisma apskates objekta iekļūšana Latvijas TOP10. Atklātās tradīcijas un pasākumi nostiprinās, tiek eksperimentēts un meklētas jaunas tradīcijas, piemēram, Tosmares purva dabas taka.
Par cik Karosta ir „mana” tēma, sirdij tuva un neaprakstāmi saistoša tad to izvēlējos kā 1.kursa darba tēmu, šogad veidojot savu 2.kursa darbu izvēlējos to turpināt. 1. gadā aprakstīju Karostas apskates objektus (pielikums nr. 1), piedāvājumu tūristiem, Karostas stiprās un vājās puses, kā ar rakstīju par Karostas vēsturi un nākotnes iespējām. Šinī gadā pievērsu uzmanību diviem, manuprāt, Karostas īpašās auras „veidotājelementiem”- Sv.Nikolaja pareizticīgo katedrālei un K@2 centram. SV.Nikolaja pareizticīgo katedrāle piešķiļ Karostai uguntiņu, noslēpumainību un neatkārtojamību. Savukārt, K@2 centrs ir Karostas kultūras centrs, kurš veido Karostas īpašo auru no kultūras viedokļa. Vēl savā darbā pievērsos pārmaiņu apskatei, kas notikušās šinī gada laikā Karostā, kā arī pievērsu uzmanību saglabātajām tradīcijām un pasākumiem. Darbā piefiksēju tādus aktuālus jautājumus kā Karostas un SEZ attiecības, izanalizēju Karostas nozīmi Liepājas tūrisma attīstības stratēģijā 2003-2010. Viens no svarīgākajiem punktiem, ko ievietoju savā darbā- Latvijā pazīstamu amatpersonu attieksme un vēlme sakārtot Karostu. Domāju, ka arī nākamgad mana kursa darba tēma būs- Karosta- tik saistoša, interesanta un neatklāta tā ir.
Ar dažādu literatūras avotu palīdzību centīšos noskaidrot, kas Karostā jauns un kas saglabāts.
Īsi un kodolīgi sakot, KAROSTĀ VISS NOTIEK!!!
2. Karostas šodiena.
No vienas puses ņemot, Karosta ir lieliska vieta atpūtai – jūra, kāpas, mežs. No otras puses, bezgalīgie postījumi, nepieciešamās infrastruktūras nepietiekamība un SEZ neprognozējamās pretenzijas.
Informācijas pārdomām ir atliku likām. Kādreiz Karostā dzīvoja 13 tūkstoši cilvēku, tagad palikuši tikai 7. aptuveni 15% no viņiem uzskatāmi par bezdarbniekiem, kaut gan par šā skaistuļa precizitāti galvot nevar. Lielākā daļa Karostas iemītnieku vēl nepārvalda valsts valodu. Kritiska ir arī situācija ar apkuri. Jau vairākus gadus pēc kārtas norit maksātspējīgo īrnieku pārvietošana uz namiem, kas tiek apkurināti ar garantiju. Pēc tam izrādās, ka arī tur nebūt viss ir kārtībā. Piemēram, siltumu pēkšņi pārtrauc piegādāt, motivējot to ar zemu apmaksas procentu. Bet kur ir to tiesības, kas apzinīgi maksā?
Pastāv arī problēma ar maksātnespējīgajiem liepājniekiem- ja tie tiek izlikti no dzīvojamās telpas kādā citā rajonā, tiem automātiski tiek piešķirta platība Karostā. Karostas namu pārvaldes „Karosta” pārvaldniece Gaida Korņilko ne reizi vien bijusi pret to, lai šajā rajonā izmitinātu cilvēkus, kas izlikti no iepriekšējiem dzīvokļiem, jo jaunajā vietā viņiem nauda taču vienalga neradīsies. Nemēģināsim pievērt acis arī uz to, ka no dzīvokļiem izlikto vidū degradēto personu procents ir augstāks par vidējo pilsētā.
Pozitīvs fakts ir tas, ka pēc 8.vidusskolas filiāles izveidošanas Karostā ir samazinājies klaiņojošo pusaudžu skaits. Nevar noliegt, ka sevi pilnībā attaisno pašvaldības policijas iecirknis, ka tiek sakopta teritorija ap katedrāli, ka izveidota alternatīvā, ar malku kurināmā katlumāja. Patīkamu faktu ir daudz, taču postījumus joprojām turpina tieši Karostā dzīvojošie.
Protams, ka daudz ko pilsētas labā var izdarīt bez naudas līdzekļu ieguldīšanas, vienkārši pamudinot konkrētās teritorijas iedzīvotājus, piemēram, piedalīties sestdienas talkās. Bet arī šis ir viens no negatīvajiem aspektiem, jo reālajā praksē šādi pasākumi izraisa tikai nelielu aktivitāti iedzīvotāju vidū.
…
