Kārtu pārstāvniecības veidošanās, to funkcij... / ID: 652695

Особые предложения 2 Открыть

4,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:652695

Автор: liva (3)

Оценка:

Опубликованно: 01.10.2008.

Язык: Латышский

Уровень: Средняя школа

Литературный список: 14 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Anglijā	5
1.1.	Kārtu pārstāvniecības veidošanās Anglijā	5
1.2.	Lomas	6
1.3.	Funkcijas	6
2.	Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Francijā	8
2.1.	Kārtu pārstāvniecības veidošanās Francijā	8
2.2.	Lomas	8
2.3.	Funkcijas	9
3.	Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Vācijā	12
3.1.	Kārtu pārstāvniecības veidošanās Vācijā	12
3.2.	Lomas	13
3.3.	Funkcijas	13
4.	Kārtu pārstāvniecības institūcijas vēlajos viduslaikos Itālijā	15
4.1.	Kārtu parstāvniecības veidošanās Itālijā	15
4.2.	Lomas	15
4.3.	Funkcijas	15
5.	Kārtu pārstāvniecību salīdzinošā analīze vēlajos viduslaikos	17
	Kopsavilkums	18
	Izmantotā literatūra	19
	Tēzes	20

Фрагмент работы

Dotās tēmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka XIV - XV gs. rodas nosacījumi, lai atjaunotu centrālas varas pilnvaras. Karaļa vara, balstoties uz vidējo un sīko bruņniecību, atsevišķiem garīdzniecības pārstāvjiem, pilsētniekiem, bet, dažās valstīs, arī uz turīgajiem zemniekiem, uzstājās pret lielajiem feodāļiem. Lai gūtu uzvaru šajā cīņā, karaļa varai bija nepieciešama sakārtota likumu sistēma un to kārtu organizēts sabiedrības atbalsts, kuras bija ieinteresētas valsts centralizācijā un savstarpējo nemieru pārtraukšanā.
Kārtu pārstāvniecības veidošanās notika smagā savstarpējā cīņā ar magnātiem. Pireneju pussalas naidīgajās sabiedrībās, Navarā, Kastīlijā, Aragonā iedzīvotājiem bija dažādi uzskati.Tādēļ šeit kārtu pārstāvniecības orgāni kortesi radās ļoti agri un ieguva plašas pilnvaras pat monarhu iecelšanas un gāšanas tiesības.Anglijā un Francijā kārtu pārstāvniecības veidošanās notika citādi. Anglijā vēl no normandiešu iekarojumu laika bija saglabājušies neatkarīgi normandiešu valdījumi, kuri saglabāja savus pašpārvaldes elementus. Tādēļ Anglijas parlamentam bija svarīga nozīme valsts pārvaldē. Tam bija noteiktas pilnvaras un darbības likumi. Turpretī, Francijā Ģenerālštati veidojās lēni tad, kad karaļa varai radās nepieciešamība pēc tiem. Ģenerālštatiem atšķirībā no Anglijas parlamenta nebija reglamentēti darbības likumi un sasaukšanas kārtība. Ģenerālštatu lēmumi nebija pieņemami karaļa varai. Tajā laikā, kad Anglijā parlamentam bija tiesības balsot par nodokļiem, Francijā Ģenerālštatiem pat nebija tiesības reģistrēt karaļa dekrētus. Pēc tam Ģenerālštatu tiesības ieguva īpaša tiesu institūcija - Parīzes parlaments.
Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, Vācijā un Itālijā vienotas centraliz`etas valsts izveides process nebija pabeigts. Tāpēc arī kārtu pārstavniecības institūcijas tā neattīstījās. Vācu reihstāgs, kas tika regulāri sasaukts, patiesībā bija nesaskaņu avots un nekā nepalīdzēja centralizētai varai. Kas attiecas uz Itāliju, tad šīs zemes sadrumstalotība kļuva par galveno sķērsli kārtu parstavniecības monarhijas izveidē. Šīs valsts kārtu parstāvniecības izveides elementiem izsekot ir samērā grūti.…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,48 €