Kartupeļi ir vispazīstamākie kultūraugi. Savvaļā tie aug Dienvidamerikā un ir daudzgadīgi augi. Latvijā tos audzē kā daudzgadīgus augus. Eiropā kartupeļi ir ievesti. 16. gadsimtā un Latvijā pirmoreiz sākti audzēt Kurzemē 1673. gadā.
No savvaļas kartupeļiem cilvēki ir izveidojuši vairāk nekā 2000 kartupeļu šķirņu. Dažādu šķirņu kartupeļu bumbuļi atšķiras pēc krāsas, to stādīšana tāpat kā rudzu sēšana tiek uzskatīta par īpašu darbu.
Iestādītajiem kartupeļu bumbuļiem no pumpuriem attīstās virszemes vasas jeb laksti un piesaknes. Piesaknes veido bārkšsakņu sistēmu. Uz virszemes vasām attīstās pamīšus sakārtotas, plūksnaini dalītas lapas. Izveidojas cers ar4-8stumbriem (lakstiem). Vasarā, kad kartupeļu laksti izauguši, no stumbra pamatnes izaug apakšzemes dzinumi jeb stoloni. Dzinumu galos atkarībā no šķirnes izveidojas dažāda lieluma, formas un krāsas bumbuļi. Lai to būtu vairāk kartupeļu augšanas laikā lakstu pamatnēm jāpierauš augsne. Tas jādara līdz ziedēšanai
Kartupeļi pieder pie nakteņu dzimtas augiem.
Kartupeļa zieda uzbūve ir līdzīga nakteņu dzimtas augiem.
Kartupeļa auglis ir dzeltenzaļa oga ir daudzām sēklām. Kartupeļa auglis satur indīgu vielu-solanīnu. Tas veidojas bumbuļos, ja tos atstāj gaismā. Kartupeļi kļūst zaļi un tie vairs nav ēdami. Ja kartupeļus ilgstoši glabā temperatūrā, zemākā par 0 grādiem, tajos var rasties vienkāršie cukuri (5 – 7%) un kartupeļi iegūst saldenu garšu.
Kartupeļus pavairo ar sēklām tikai tad, ja kad tiek veidota jauna šķirne. Parasti kartupeļus pavairo ar bumbuļiem – pazemes vasas pārveidnēm. Bumbuļos uzkrājas organiskās vielas. Tādas pašas organiskās vielas veidojas auga zaļajās daļās – lapās un arī stumbrā Kartupeļus iestāda pavasarī, bet novāc rudenī, kad tie ir izauguši. Labu kartupeļu ražu var iegūt, ja ir mēreni silta vasara, pietiekams mitrums un mēslojums.
…