Kartupeļu ražošanas plāns zemnieku saimnieībā

Vispārējs apskats un vēsture par kartupeļu ražošanu.

Kartupeļi (bumbuļu dārzeņi) ir tradicionāla Latvijas kultūra jau gadsimtiem ilgi un tos audzē vai katrā lauku saimniecībā, lielākoties savas ģimenes vajadzībām. Kartupeļu ražošana ir ļoti sadrumstalota, jo 96,8 % saimniecību tos 2004.gadā audzēja platībās mazākās par 1 ha un tas bija 73,9 % no kopējām kartupeļu stādījumu platībām. Vairāk par 5 ha kartupeļus audzēja 496 saimniecībās.
Kartupeļi ir daudzgadīgi nakteņu ģints (Solanum) sekcijas Tuberarium lakstaugi, kas savvaļā aug Dienvidu un Centrālajā Amerikā, kur tie sākti izmantot pirms aptuveni 14 tūkstošiem gadu.
Mums pazīstamā kultūrsuga Solanum tuberosum gan ir viengadīga, un tās dzimtene ir Čīles vidusdaļa un tai piegulošās salas. Eiropā kartupeļi vispirms parādījās 1585. gadā Spānijā un pēc tam 1586. gadā Anglijā. Dokumenti apstiprina, ka tagadējās Latvijas teritorijā pirmais pūrs kartupeļu nonāca 1673. gadā - hercogs Jēkabs tos saņēma no Hamburgas. Pirmajā laikā šo kultūru vērtēja visai atturīgi. Mēģinājumi paplašināt stādījumu platības ar varu pat noveda pie Bebru dumpja 1841. gadā, kura apspiešanā piedalījās karaspēks. Daudz labāki panākumi bija izskaidrošanas darbam, ko galvenokārt veica Rīgas Lauksaimniecības biedrība. Kartupeļu popularitāte strauji pieauga, un nākamajiem kartupeļu nemieriem bija pavisam citāds iemesls - 1891. gadā Ventspils pilsētas un apkārtnes ļaudis centās nepieļaut kartupeļu izvešanu, jo neražas dēļ ļaudis baidījās palikt bez ''otrās maizes''.
1913. gadā tagadējās Latvijas teritorijā kartupeļi aizņēma 90.9 tūkst. ha lielu platību, taču ļoti zemās ražības dēļ (71c/ha) novāca tikai 644.7 tūkst. tonnu kartupeļu.

…