Cilvēks ir dabas daļa- saprātīgākā daļa, kas apzinās sevi un savus uzdevumus. Daba un cilvēks ir vienoti, nešķirami, viņš veidojas un attīstās ciešā vienotībā ar dabu.
Kas tad īsti ir daba? Daba ir dažādu augu un dzīvnieku, kā arī augsnes, ūdeņu un atmosfēras vienota, savstarpēji saistīta kopa. Cilvēks kā dabas sastāvdaļa patstāvīgi saskaras ar to.
Cilvēka ietekme uz dabu sākusies jau sirmā senatnē. Būtībā visas cilvēces attīstības vēsture, pati cilvēka izcelšanās ir saistīta ar dabu. Dabā paliek arī cilvēka darbības sekas- gan labais, gan sliktais, ko cilvēks nodara dabai. Bieži ikdienas darba steigā ne vienmēr ievēro pienākumus pret dabu, tās bagātībām, skaistumu. Lai tā nenotiktu, ir nepieciešams izprast dabā noritošos procesus un likumsakarības, vērīgi raugoties apkārtnē, uzmanīgi ieklausoties tās ritmos. Diemžēl mūsu gadsimtā- tehnoloģijas gadsimtā esam atsvešināti, attālināti no dabas. Bieži daba, viss , kas tajā sastopams, tiek vērtēts pēc derīguma principiem.