Jebkurš cilvēks, jebkādas ticības atbalsītājs, nav svarīgi kāda ādas krāsa viņam būtu, tomēr viņš grīb būt laimīgs, mīlēts un saprasts. Taču neskatoties uz šo visiem tik saprotamo jēdzienu tikai retais spēj to sasniegt un prot to arī nosargāt un nodot no paaudzes paaudzei. Šajā referātā ir mēģināts rast atbildes uz jautājumiem par kuriem sabiedrība meklē atbildes jau vairākus gadsimtus. Tas kurš ir atminējis šo nebeidzamo mīklu, kā kļūt laimīgam, ir spējis veiksmīgi veidot savu dzīvi, vidi kurā viņš dzīvo un spējis uzlabot arī savu līdzcilvēku dzīvi. Mēģināsim saprast kāpēc daži cilvēki ir spējuši sagādāt sev visu, lai justos laimīgs. Kas ir nepieciešams, lai to samiegtu.
Daudzi no mums bieži vien aizdomājas, kas ir laime? Vai esmu laimīgs, kas nepieciešams, lai kļūtu laimīgs? Un visu savu mūžu cenšas un pūlas, lai iegūtu šo laimi, lielākoties nesasniedzot iecerēto. Un neatrod atbildi uz jautājumu, kāpēc citi sasniedz pašas virsotnes ļoti īsā laika sprīdī, nemaz tā īsti nepapūloties. Bet viņš redz pūloties, strādājot, cenšas būt izpalīdzīgs, centīgs darbā, labs cilvēks, taču īstu laimi tomēr nav izdevies sasniegt.
Pēc manām domām jo vairāk centies iegūt laimi, jo tālāk tā attālinās. Ļoti iespējams, ka nemaz nevajag censties kļūt laimīgam, jo tad nekad nevar būt drošs un pilnīgi pārliecināts, ka lūk šodien ir tā diena, kad esmu kļuvis laimīgs. Šeit varbūt iederētos kāds labs stāsts par laimi, kuru es dzirdēju no kāda gudra un sabiedrībā labi pazīstama cilvēka, un tas skanēja tā.
Kadam tēvam bija trīs dēli, kad tēvs guēja uz nāves gultas viņš sasauca sev apkārt visus trīs dēlus, kuri, laigan jau visi sen sasnieguši pilngadību, taču dzīvē neko nav sasnieguši, visu laiku dzīvoja tikai tēva maizē.
Tēvs lēnām pārlaida acis pāri dēlu sejām, kurās bija redzams izmisums un nesapratne ko darīt tālāk, kā dzīvot bez tēva padoma. Tēvs būdams daudz dzīvē dauz pieredzējis un zinošs cilvēks, uzrunāja savus dēlus: “Mani dēli! Drīz pienāks laiks, kad es vairs nevarēšu jums palīdzēt pelnīt dienišķo maizi, tāpēc klausieties – es esmu dzirdējis, ka aiz treideviņiem kalniem, treideviņām jūrām ir dziļa bedre, bedrē ir jābūt laimei, jūs viņai varat lūgt visu ko sirds vēlas.”
Pēc tēva nāves dēli sapulcējās kopā un lēma ko darīt tālāk, vecākais dēls ierosināja iet meklēt tēva pieminēto bedri, kurā būtu atrodama laime. Brāļi nolēma, ka ceļā būtu jādodas vecākajam brālim un vecākais brālis piekrita, atvadījies no ģimenes tas aizgāja.…
