Pēc mehāniskās runas apgūšanas nākamā pakāpe ir saprātīgā runa, kur nepieciešama satura domu izcelšana, kas ir cilvēku runas īstais pamats. Katrai runai ir kāds noteikts saturs, kas izteikts sarindotos vārdos. Lai saturs būtu saprotams, vārdiem jābūt sakārtotiem pēc sintakses prasībām jeb likumiem. Bet katrs šāds vārdu sakopojums slēpj sevī noteiktu jēgu, ko runātājam jāprot pareizi izcelt un izsvērt.
Svarīgs ir vārdos ietvertais loģiskais uzsvars jeb akcents:
• Līst lieti, vēji pūš un vakars vēls.
Runājot jebkuru tekstu, vienmēr jāatceras, ka tādā veidā katrs cilvēks sevi izsaka, parāda savas personības būtību un apliecina sevi kā sabiedrības locekli, un nedrīkst aizmirst šādu vienkāršu lietu:
Kā runāsi, tā izskatīsies,
Kā izskatīsies, tā runāsi!
Secinājumi
Gandrīz visu savu nomoda laiku cilvēks runā. Sarunāšanās process jēdziena plašākajā nozīmē ietver ne tikai skaļu mutvārdu runu, bet arī iekšējo monologu, klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu. Arī domāšana daļēji norisinās valodas un runas formā.
Viena no visbūtiskākajām un nozīmīgākajām oratora mākslas sastāvdaļām ir runātāja spēja rast kontaktu ar klausītāju. Runātāju un klausītāju savstarpējās saskarsmes jautājumiem pievērsušies jau senie grieķi.
Retorika gluži vienkārši ir valodas izmantošana pārliecināšanai, un to var lietot, lai pārliecinātu mūs ne tikai par patiesām, bet arī nepatiesām lietām.
…