Nobeigums.
Dziļāk izpētot šos trīs pasaules vēsturei tik ļoti nozīmīgos notikumus ir skaidrs, ka pilnīgi un galīgi viennozīmīgas atbildes uz jautājumu: ‘’Kas virza vēsturi - notikumi vai cilvēki?’’ nav un, visticamāk, arī nebūs. Tomēr nākas secināt, ka lielākoties tieši cilvēki ir tie, kas raksta vēstures grāmatu lappuses, un paši arī virza notikumus, kas tajās tiek ierakstīti. Tas man arī šķiet tikai un vienīgi loģiski, jo kuram gan vēl, ja ne pašam cilvēkam un cilvēcei šī mūsu vēsture ir vajadzīga? Tā ir vajadzīga mums, mūsu bērniem un viņu bērniem, lai mācītos no pagātnes kļūdām un atcerētos mūsu civilizācijas lielākos varoņus, bet tas arī viss. Un tad, kad reiz vairs nepastāvēs cilvēce, arī tās vēsture vairs nepastāvēs, jo nebūs neviens, kas to atcerēsies, vai kam tā liksies interesanta, ja vien, protams, nepastāv kāda ārpus Zemes civilizācija, kas pēc miljardiem gadu atradīs mūsu sugas atliekas uz šīs mazās planētas, bet tas man šķiet maz ticami.
Protams, ar šo secinājumu, ka tieši cilvēks virza šīs pasaules vēsturi, nāk arī liela atbildība, proti, tas, kā mēs to veidosim un virzīsim, tas, kādus notikumus radīsim, atsauksies uz mūsu nākamajām paaudzēm un uz pašu planētu Zeme. Tai pat laikā mēs nekad nevaram zināt, vai vēsture mums stāsta patiesību, jo, kā zināms, vēsturi raksta uzvarētājs. Tāpēc mēs nevaram būt droši, vai vēsture, piemēram, otrais pasaules karš, tiktu atspoguļots tieši tāpat, ja tajā būtu uzvarējusi nacistiskā Vācija. Iespējams, ka tad PSRS un Rietumu sabiedrotie būtu padarīti par ‘’sliktajiem’’, un holokausts it kā neeksistētu vai tiktu attaisnots. Taču jebkurā gadījumā, vai mēs varam būt droši, ka viss tiešām notika tā, kā tas šodien ir aprakstīts? Daudzi steigsies atbildēt, ka protams, jo tam taču ir pierādījumi un liecinieki. Piekrītu, tomēr atcerieties - jūs esat tie, kas šodien veido rītdienas vēsturi, un jūs nekad nevarat būt droši, ka tie, kas to pierakstīs, fiksēs objektīvu patiesību.
Tomēr noslēgumā vēlos vēlreiz uzsvērt sava darba ievada daļā izvirzīto apgalvojumu, ko apstiprināja tālāk darbā aprakstītie notikumi, proti, cilvēces nozīmīgu vēstures notikumu gaita bieži vien ir atkarīga no kāda konkrēta un dažkārt vienkārša ierindas cilvēka darbības, rīcības un lēmuma. Tāpēc mēs varam tikai iedomāties, kāda būtu cilvēces pēdējo tūkstoš vai simts gadu vēsture, ja visi tās notikumu dalībnieki būtu rīkojušies labu nodomu vadīti, altruistiski, nesavtīgi, atbildīgi un, apzinoties savas iespējamās rīcības sekas.
…
