Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Reliģijas lielākoties risina šādus problēmjautājumus:
viena dieva, dievu vai dievību esamība vai neesamība, loma un darbība pasaulē;
cilvēka identitāte, vieta pasaulē;
dzīves jēga un sūtība;
attieksme pret nāvi;
ētikas pamati;
dvēsele.
Pasaules lielās reliģijas jeb ticības var uzskatīt par ceļiem, kuriem sekojot cilvēks cer sasniegt savai dzīvei piepildījumu un apmierinājumu. Ikviens cilvēks vēlas sasniegt laimi un apmierinājumu, bet tas nav viegli. Taisni otrādi, mums jāsastopas ar daudziem šķēršļiem un likstām. Dažus no tiem var pārvarēt saviem spēkiem, bet citi liekas gandrīz nepārvarami, piemēram, dabas katastrofas, nāve, u.c. Tie šķiet, izdzēš katru cerību sasniegt ilgstošu apmierinātību vai laimi. Šādos apstākļos cilvēki sāk meklēt pareizo vai vismaz labāko ceļu, kā šādus šķēršļus varētu novērst.
Ceļa meklēšana tomēr nenozīmē tā atrašanu. Dažādu reliģiju sekotāji uzskata, ka atbildes uz cilvēka meklējumiem ir rodamas īpašā cilvēka pieredzē – pārdzīvojumos vai piedzīvojumos. Tas atšķir reliģiju no zinātnes, kas arī cenšas atrisināt cilvēka problēmas, bet tas notiek uz visiem pieejamu novērojumu pamata. Reliģiju sekotāji domā, ka zinātniskie centieni nav nekas slikts vai nepieņemams, bet tiem ir ierobežojumi. Reliģiskie meklētāji uzskata, ka jāiet tālāk un jāskatās arī citos mūsu pieredzējumos…
