Mana referāta temats ir kāzas. Šo tematu izvēlējos tādēļ, ka likās vispiesaistošākais no visiem dotajiem un ir vairāk sastopams, saistās ar labām emocijām. Vēlējos uzzināt, kas tad īsti ir kāzas un ko tās īsti nozīmē. Rakstot šo referātu, centīšos iegūt pēc iespējas vairāk informācijas gan par mūsdienu kāzām , seno laiku, un citu tautu kāzu tradīcijām.
Satura izvērsums.
Jaunas ģimenes nodibināšana ir viens no svarīgākiem notikumiem cilvēka mūžā. Tiesiskā nozīmē tas ir padots sava laika administratīviem un reliģiskiem noteikumiem, likumiem un arī ierobežojumiem. Ģimenes nodibināšana Eiropā ir regulēta jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos, sākot ar laulību aizliegumu tuvu radinieku starpā. Mūsdienās ir iespējams precēties jebkurā vietā jebkurā laikā. To pat ir iespējams izdarīt citā valstī ja jaunais pāris tā vēlas. Senos laikos bija pavisam savādāk.
Blakus spiedienam laulāties baznīcā ir vēl otrs apstāklis, kas ļoti ietekmē latviešu ģimenes nodibināšanas iespējas. Tas ir precēšanās atļaujas iegūšana no muižas kunga dzimtbūšanas laikos, kas ir bijusi parasta parādība daudzās zemēs. Tā kā dzimtcilvēki ir muižas kunga īpašums, tad viņu dzīves vietas maiņa ietekmē kunga mantas daudzumu. Sevišķi sarežģījumi rodas tad, ja puisis un meita katrs dzīvo savā novadā, jo tad viņiem jādabū atļauja katram no sava kunga. Šos gadījumus kārto ģenerālgubernātora Klaudija Tota 1671.g. izdotie policijas noteikumi. Piemēram, ja kāds dzimtcilvēks apprec atraitni svešā novadā, tad viņš var tur palikt, kamēr viņa agrākais kungs to neatprasa. Ja tas notiek, tad viņam jāatgriežas, līdzi ņemot sievu un mantas, ko viņš jaunajās mājās ienesis. Citreiz muižnieks precību atļaujas pieprasījumu noraida pat vairākas reizes bez kāda iemesla. Atļaujas vajadzība paliek spēkā līdz pat 19.gs., un bez tās mācītājs nedrīkst pāri baznīcā salaulāt.…
